www.bauskasdzive.lv
Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 1 685 eiro, kas ir par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 221 eiro jeb 72,4% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par deviņiem procentiem, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,6 procenti.
Sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 12,2%, sasniedzot 1 742 eiro, kas ir par 76 eiro vairāk nekā privātajā sektorā, kur atalgojuma kāpums bija 8,7%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 689 eiro jeb par 12,4%.
Īpaši straujš algas pieaugums bija izglītības nozarē – par 18,5%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 14,3% (straujāk darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē) un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,7%.
2024.gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 851 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 733 eiro), zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (2 124 eiro), enerģētikas (2 122 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības (1 975 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 877 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 758 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 687 eiro).
Vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 107 eiro par pilnas slodzes darbu.
2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (11,9%), Vidzemē (10,8%) un Zemgalē (10,5%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 869 eiro) un Rīgas reģionā (1 849 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 212 eiro), kas ir par 35,2% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur tā pieaugusi par 1,4 procentpunktiem.
Izvelk vidējo aritmētisko un mēģina pierādīt-re cik labi dzīvojam.Droši var palielināt dzīves dārdzību.Izbeidziet muldēt un sagrozīt datus!
A, kāpēc man tik maz maksā? Kaut kā neticas ka tā vidējā alga tik liela. Droši vien kā statistiķi pieliek lai labāk izskatītos.
Padomājiet paši.: – Cik daudz ir cilvēku ar zemām algām un cik maz ir ar lielām algām, virs 2 tūkst.
Saliekot kopā un izdalot ar kopējo strādājošo skaitu nekādi nevar būt tik daudz!
Nevajadzētu aizmirst, ka ir arī Rīga un Pierīga, lai gan arī Bauskā ir nācies dzirdēt, ka kāds neies strādāt uz tādu darbavietu, kur maksā mazāk par 2000.
Par šiem no “”statistiķiem”” ne vienreiz vien rakstīts.Viņu dati neattaino reālo situāciju.Saliek vienā maisā miljonārus ar trūcīgajiem,aprēķina vidējo un palaiž preses pīli.Kā jūs domājat,kālab reizi pa reizēm tiek rīkotas mājsaimniecību aptaujas?Palasiet kaut darba piedāvājumus,tur redzama reāli piedāvātā alga bruto un neto.
Strādāju prastu darbu un uz rokas saņemu 1600 eur, bet tas Rīgā. Čoms brauc uz fūres un dabū vairāk kā 2500 eur, dzirdētas arī lielākas summas. Radiniece raujas ministrijā, lasa lekcijas augstskolā, sniedz vēl konsultācijas un visādi papildus darbi un saņem 5200 eur neto, tā kā nekāds kosmoss tas vidējais nav, vienīgais provincē sliktāk ar algām.
Andri…!Latvijā tālbraucēju šoferi nepelna uz rokas 2500 un vairāk. Beidz izdomāt pasakas.Tikai ārpus Latvijas var nopelnīt, nevis Latvijā naudu.
Flixbuss -Meklējam autobusu vadītājus maršrutos: Rīga-Tallina-Rīga, Rīga-Viļņa-Rīga, Rīga-Varšava-Rīga Konkurētspējīgu atalgojumu no 1800 līdz 2200 EUR neto (2500 līdz 3100 EUR bruto)
Mūsdienīgu darba vidi ar jaunākajām tehnoloģijām Elastīgu darba grafiku Nepieciešamības gadījumā nodrošinām naktsmītnes tiem, kas dzīvo tālāk
Vācu uzņēmums aicina darbā kravas auto vadītāju Samaksa: 110 eiro par katru dienu, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas, jeb 3300-3410 eiro mēnesī (neto);
Jā, un tad ir Akciju sabiedrība “Nordeka”, kura aicina darbā AUTOBUSA VADĪTĀJUS – KONDUKTORUS reģionālas nozīmes maršrutu apkalpošanā Bauskas reģionā, piedāvājot mēneša atalgojumu bruto 1200-1600 EUR apmērā, prēmijas par kvalitatīvu darbu;
Alagas tagad iestādēs taču aplūkojamas par katru mēnesi Mārtiņš Baltmanis – VUGD priekšnieks – 6570,21 EUR Ivars Nakurts – VUGD priekšnieka vietnieks – 5469,89 EUR Jānis Grīnbergs – VUGD priekšnieka vietnieks, Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs – 5469,89 EUR Intars Zitāns – VUGD priekšnieka vietnieks – 5393,00 EUR
Oļģerts Smalkais – Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks – 3723,89 EUR Aivars Plotiņš – VUGD vada komandieris – 3735,95 EUR Gvido Smilga – VUGD vada komandiera vietnieks – 3448,43 EUR Dainis Biksons – VUGD vada komandieris – 3418,26 EUR Arvīds Miķelsons – VUGD vada komandiera vietnieks – 3237,45 EUR Dmitrijs Vavilovs – VUGD vada komandieris – 3037,83 EUR
Tomass Lausmā – Vecākais inspektors – 3248,34 EUR Santa Preisa – Vecākais inspektors – 3138,40 EUR
Jeļena Grigorjeva – Vecākais inspektors – 3133,20 EUR Agrita Vītola – Vecākais inspektors – 3133,63 EUR
Andrejs Krauklis – Vecākais inspektors – 3040,67 EUR Ksenija Bendzule-Zālīte – Vecākais inspektors – 2940,43 EUR Ilze Bergmane – Vecākais inspektors – 2798,80 EUR Kaspars Melbārdis – Vecākais inspektors – 2822,70 EUR Diāna Šaripo – Vecākais inspektors – 2800,70 EUR Līga Vecstaudža – Vecākais inspektors – 3357,20 EUR Armands Ruks – Valsts policijas priekšnieks – 6529,34 EUR
Normunds Grūbis – Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks – 6152,79 EUR
Andrejs Grišins – Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks – 6433,25 EUR (+ 1587,00 EUR par darbu starptautiskā projektā)
Andris Zellis – Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks – 5601,00 EUR
Tagad skaidrs, ka pie vainas nav “mazās algas”, bet gan nespējnieki un slaisti, kuri neatbilst to darbu prasībām, kuros maksā normālas algas.
Ministrijās nav sliktas un vēl prēmijas maksā. Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs janvārī saņēma algu 7214,21 eiro un prēmiju par 2024. gada darba izpildes novērtējumu 4489,50 eiro. Valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire alga – 5220,87 eiro, bet prēmija – 3150 eiro. Valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis alga- 4200 eiro, prēmija – 3150,00 eiro. Valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš 5514,93 eiro, prēmija 3150,00 eiro. Valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītiņš alga 4620 eiro apmērā, premija 3150,00 eiro. Iepirkuma komisijas locekle Daiga Piebalga alga 3204,52 eiro un prēmija 2362,50 eiro. Iepirkuma komisijas locekle Genoveva Jansone-Kraine alga 2880,42 eiro, prēmija 1430.
4000 bruto pašlaik ir nepieciešamā alga. Kas pēc pirktspējas varbūt atbilst 400 latiem latu sākumposmā.