Pērn vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2%
salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla
atlases uzņēmuma SIA “CV-Online Latvia” veiktā Latvijas algu un
atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti.
“CV-Online Latvia” vadītājs Alvis Brodiņš, ceturtdien žurnālistiem
prezentējot pētījumu, piebilda, ka cilvēki Latvijā pelna vairāk nekā
liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas
ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz
ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
Vienlaikus Brodiņš uzsvēra, ka starpība starp vidējo neto algu pērn
oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu
procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu
ekonomikas samazinājumu.
Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba
algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma
968 eiro, tad Zemgalē strādājošie – 690 eiro, darba ņēmēji Vidzemē – 681
eiro, bet Kurzemē – 673 eiro un Latgalē – 593 eiro. Pēc Brodiņa teiktā,
starpība starp Rīgu un reģioniem vidējā atalgojuma ziņā skaidrojama ar
to, ka cilvēki no tuvējiem reģioniem dodas strādāt uz Rīgu, kur ir
plašākas darba iespējas.
“CV-Online Latvia” veiktā pētījuma dati liecina, ka augstākās vidējās
darba algas pērn saņēma lielos starptautiskos privātā sektora uzņēmumos
strādājošie, kur atalgojums vidēji uz rokas veidoja 1000 eiro.
Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums pērn bija informācijas
tehnoloģiju (IT) nozarē un datorprogrammēšanā strādājošajiem – 1212
eiro, kam seko bankas un finanšu sektorā strādājošie – 1074 eiro,
ķīmiskajā rūpniecībā un farmaceitisko produktu ražošanā strādājošie –
1015 eiro.
Mazākās vidējās darba algas uz rokas pērn bija izglītībā
strādājošajiem – 614 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā
strādājošajiem – 631 eiro, kā arī mākslā un kultūras jomā strādājošajiem
– 657 eiro.
Lielākais atalgojuma pieaugums pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
vērojams pakalpojumu jomā, būvniecībā, kā arī jomās, kur atalgojums ir
salīdzinoši zems, piemēram, lauksaimniecībā un izglītībā. Dalījumā pa
amatu kategorijām, lielākās algas pērn vidēji mēnesī bija augstākajā
vadībā strādājošajiem – 2330 eiro uz rokas, kam seko algas speciālistu
un asistentu amatos, tostarp IT jomā – 1480 eiro, jurispridencē – 1283
eiro, banku, apdrošināšanas, finanšu un grāmatvedības sektorā – 1002
eiro.
Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, secināts, ka
vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā pērn bija 1021 eiro, kamēr
sievietes vidēji saņēma par 27% mazāk – 806 eiro. Tikmēr vadības līmenī
strādājošie vīrieši vidēji pelnīja 2200 eiro, kas ir par 16% vairāk nekā
sievietes vadītājas, kuras pērn saņēma vidēji 1900 eiro. Pētījuma
autori norāda, ka atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem ir tendence
samazināties.
Pētījumā secināts, ka populārākie papildus labumi jeb bonusi, ko
darba devēji nodrošina darbiniekiem, pērn bija bezmaksas dzērieni – 40%,
kam seko veselības apdrošināšana – 39%, neformāli darba pasākumi – 32%,
mobilais telefons personīgai lietošanai – 23%, apmaksāta slimības lapa –
23%, elastīgs darba laiks – 20% un dāvanas dzīves nozīmīgos brīžos –
17%.
Brodiņš arī atzīmēja, ka “CV Online” pērn veiktā aptauja par darba
devēju plāniem 2018.gadā liecina, ka vairāk nekā 40% uzņēmēju šogad
plāno pārskatīt atalgojumu, to palielinot, lai noturētu esošos
darbiniekus un piesaistītu jaunus.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nākotnē būs profesijas, kas izzudīs,
līdz ar to atalgojums tajās samazināsies. Izņēmums ir IT joma, kur
nākotnē speciālistu trūks arvien vairāk. Darba tirgū arvien vairāk
ienāks mākslīgais intelekts, kas aizstās roku darbaspēku.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis piebilda, ka pētījums dod
oficiālajai statistikai alternatīvu skatījumu par situāciju darba tirgū.
Pēc viņa teiktā, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā uzrāda stabilu
sarukumu, palielinot spiedienu uz darba devējiem audzēt atalgojumu
saviem darbiniekiem. Šogad vidējās darba algas pieaugums varētu sasniegt
8,3%, ko sekmē minimālās algas pieaugums un ekonomiskās iespējas darba
devējiem palielināt algu. Gada vidū bruto alga Latvijā varētu sasniegt
jau 1000 eiro. Algas, visticamāk, šogad tāpat kā pērn pieaugs praktiski
visās nozarēs, korekcijas gada otrajā pusē varētu būt finanšu sektorā.
Tāpat transporta un tranzīta sektorā algu kāpums varētu būt lēnāks nekā
citās nozarēs.
“Latvijas Mobilais telefons” (LMT) viceprezidente Laura Keršule
norādīja, ka darba tirgū trūkst IT jomas speciālistu. LMT visvairāk
trūkst mājaslapu programmētāju, jo daudzi šīs profesijas pārstāvji ir
brīvlīguma darbinieki. Pēc viņas teiktā, Latvijas tirgū tuvākajos divos
gados IT speciālistu trūkums būs jūtams arvien vairāk.
Pētījuma dati iegūti “CV-Online Latvia” algu datubāzē “Algas.lv”,
analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2017.gadā no vairāk
nekā 25 000 darba ņēmēju, kas līdz šim ir lielākais respondentu skaits
pētījuma veikšanas vēsturē.
Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc
nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās
pilsētās un reģionos.
