Vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt vismaz trīs reizes, trešdien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā būtu jāievieš sodi, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā.
Briškens sacīja, ka politiskā līmenī ir sākta jauna pieeja ceļu satiksmes negadījumu detalizētai auditēšanai, lai datus apkopotu un attiecīgi sekotu rīcība. Tostarp viņš norādīja, ka ir jāuzlabo autoceļu infrastruktūra un ir nepieciešami monetāri sodi, tostarp arī, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz 10 kilometriem stundā, tādēļ SM atkārtoti virzīs attiecīgos grozījumus.
Viņš arī minēja, ka bargāk ir jāvēršas pret autovadītājiem, kuri sēžas pie stūres dzērumā.
Briškens sacīja, ka viņš atbalstīs papildu finansējuma un kapacitātes nodrošināšanu Valsts policijai un pašvaldību policijai, jo nepietiek tikai ar sodu sankciju pastiprināšanu, bet šie sodi ir arī jāpiemēro.
VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis žurnālistus informēja, ka pērn LVC ierīkoja pirmos 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus, kur var novērot, ka ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt šogad plānots ierīkot vēl 17 posmus, tostarp arī vietā, kur pagājušajā nedēļā notika divi smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka direkcija kopā ar Valsts policiju turpina sadarbību, kā arī notiek nopietns darbs ar autovadītājiem un autoskolām. CSDD arī iesaistās satiksmes drošības pētniecībā, analizējot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un padziļināti pētot smagos ceļu satiksmes negadījumus.
Viņš informēja, ka, samazinot vidējo braukšanas ātrumu par diviem kilometriem stundā, Latvijā var glābt 20 dzīvību gadā un ievainoto skaitu samazināt par 400 gadā.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīmēja, ka turpinās pastiprināta uzraudzība vietās, kur pēdējās nedēļas laikā notika smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Viņš arī piebilda, ka ikdienā puse no fiksētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir ātruma pārsniegšana. Pie tam lielākā daļa ātruma pārkāpēju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu no 21 līdz 40 kilometriem stundā, kas liek secināt, ka ātrums tiek pārsniegts apzināti.
CSDD dati liecina, ka bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits Latvijā no šā gada sākuma līdz 30.jūnijam ir 51. Savukārt pērn līdz 30.jūnijam uz Latvijas autoceļiem gāja bojā 65 cilvēki.
Ko tur atkal plānot. Saliekat ik pēc kilometra, aiz katra koka, krūma, visu ko vien var uz visiem ceļiem un būs Ok.
Brauciet ar zirgiem pa zirgu ceļiem! Nolādētie progresīvie!
Nez vai sodu palielināšana būtiski ietekmēs plūsmas ātrumu. Drīzāk Briškens plāno tādā veidā lāpīt Rail Baltik izgrauzto robu budžetā. Redz kā ar lielajiem sodiem dzērājšoferiem, sodus palielināja, bet braucēju skaitu tas ne vella nesamazināja.
Pēdējais laiks ņemt vagu no šīs policejiskās, korumpētās , pederastiju atbalstošās frīkvaldes. Nav tālu tā diena kad, kaut ko līdzīgu govju pirdienu nodoklim, uzliks arī cilvēkiem par purkšķināšanu. Bet kur citur lai naudu ņem valsts pārvaldes liekēžu uzturēšanai? Tā ka gaidiet, mīlīši, redzēsiet ne to vien.
Radās ideja. Pusi no visiem valsts ceļiem likvidēt vispār. Kā samazinātos negadījumu skaits, ko, uz pusi, vismaz! Nekādus jaunus platākus ceļus un palikušos apkarināt ar radariem, ik pēc kilometra. Tā lūk, pilsoņi.
Super distor pa fikso prom uz paradīzi pie kartupeļu batkas vai pēc pie sapņu putļera psihie frotoviki pēc poņatijām sagaidīs.
Neesi Zivtiņa klasesbiedrs, analfabēt?