Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba
samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84
eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2019.gada
trešajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1078 eiro, bet
sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, sasniedzot 1124 eiro. Vispārējās
valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību
kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa
šogad trešajā ceturksnī bija 1081 eiro, kas ir pieaugums par 8,9%
salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni.
Vienlaikus 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni bruto darba samaksa pieaugusi par 0,7%.
Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa šogad
trešajā ceturksnī Latvijā bija 801 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par
7,7%, bet salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni – par 0,3%.
Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna
2019.gada trešajā ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018.gada trešo
ceturksni (779 eiro), tā augusi straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba
samaksa, proti, par 8,8%.
Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad
trešajā bija 623 eiro un gada laikā tā pieaugusi par 8,3%. Mediāna tiek
aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases
apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā
sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar
vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas
vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, skaidroja statistikas
pārvaldē.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas
pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu
saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas –
gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita
un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie
pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās
darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek
izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar
2018.gada trešo ceturksni, Latvijā palielinājās par 8,9% jeb 204,9
miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā
slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkstošiem.
Šogad trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības
un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām
veselības aizsardzības nozarē.
Vienlaikus gada laikā vidējā darba samaksa par vairāk nekā 10%
palielinājās arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē
(11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un
ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru
rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā – par 11% un profesionālo,
zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un
grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas
vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas
fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu
nozarē).
Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu
nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību,
individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu,
ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu
pakalpojumu nozares) – par 1,1%.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī 12 no
19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija
lielāka par 1000 eiro. Septiņās no tām – finanšu un apdrošināšanas
darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas,
valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu
nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī
veselības un sociālās aprūpes nozarē – vidējā darba samaksa bija lielāka
par vidējo rādītāju valstī.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana
pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta
nozarē, kā arī izglītībā.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada
trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, straujāk
pieauga Pierīgā – par 9%, kā arī Zemgalē un Latgalē – par 8,8%. Vidzemes
reģionā pieaugums bijis viszemākais – par 7,9%. Viszemākais vidējais
atalgojums bija Latgalē – 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71%
no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā
(1218 eiro).
