Šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā
salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni auga par 7,7% no 689 līdz 742
eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās
par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba
laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, – tikai par
1,4%.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%.
Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada pirmajā
ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības
sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 eiro līdz 711 eiro.
Vidējā neto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī bija 544 eiro, un
gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu
nomaksas – pieaugums par 9,5%. Tas skaidrojams ar sociālās
apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz
10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu
(neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādājamiem) pieaugumu no
šā gada sākuma.
No 2014.gada janvāra mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no
285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī 2014.gada pirmajā ceturksnī vidējās
algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību
nozarē – 1773 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – 1253
eiro, enerģētikas nozarē – 965 eiro un valsts pārvaldē un aizsardzībā –
914 eiro. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas,
ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un
atpūtas nozarē un tirdzniecībā.
Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo
periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi finanšu un
apdrošināšanas nozarē – par 16,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,9%
un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 10,2%.
Gan finanšu un apdrošināšanas darbību, gan nekustamo īpašumu nozarē
samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits,
bet pieauga atalgojuma fonds. Lielākais algoto darbinieku skaita kritums
gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā un transporta un
uzglabāšanas nozarē. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un
zivsaimniecības nozarē vidējās darba samaksas kāpumu ietekmēja tieši
atalgojuma fonda palielinājums.
Izmantoto datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību,
valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases
apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un
komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla
daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to
komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par
nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver
valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un
pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, tas ir, ņemot vērā centus/santīmus.
Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek
pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba
slodžu atalgojuma atšķirības.
