Šogad 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 508 lati
un, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, tā pieauga par 5,1%,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.
Gada pieaugums pirmajā un otrajā ceturksnī bija attiecīgi 3,8% un 4,8%.
Salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par
0,7% no 504 latiem līdz 508 latiem. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija
1%, privātajā – 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – 1,7%.
Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī
salīdzinājumā ar pagājušā gada 3.ceturksni pieauga nedaudz straujāk nekā
privātajā – par 5,3% no 518 latiem līdz 546 latiem. Privātajā sektorā
kāpums bija 5% no 464 latiem līdz 487 latiem, bet vispārējās valdības
sektorā – 6,2% no 470 latiem līdz 499 latiem.
Darbinieku skaitā ietverot arī algotajos pagaidu sabiedriskajos
darbos iesaistītos bezdarbniekus, mēneša vidējā bruto darba samaksa šā
gada 3.ceturksnī bija 504 lati. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras
datiem, 3.ceturksnī minētajos darbos piedalījās vidēji 8500
bezdarbnieku.
Mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī bija 366 lati.
Gada laikā, patēriņa cenu līmenim samazinoties par 0,1%, tās reālais
pieaugums sasniedzis 6,3%.
Šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 3.ceturksni, darba
samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu,
atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, kur vērojams kritums par
0,8%.
Visstraujāk darba samaksa pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru
izstrādē – par 17,2%, kur, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni,
samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits,
bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Lielākas atalgojuma pārmaiņas bija
vērojamas arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, kur
lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē, valsts
pārvaldē – par 8,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par
7,8%, tirdzniecībā – par 7%, kur algas straujāk augušas
transportlīdzekļu tirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā –
par 6,2%.
Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan
regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ
(neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto
ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts), savukārt finanšu un
apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā
atalgojuma pieaugumam samazinājās darbinieku skaits.
