Šā gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī
bija 815 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, ir
par 6,9% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 792 eiro,
sabiedriskajā sektorā – 857 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 795
eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt
sabiedriskajā sektorā – par 5,3%.
Bruto darba samaksas fonds šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar
pagājušā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,8% jeb 114
miljoniem eiro, algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts normālā
darba laika slodzē, saruka par 200.
2015.gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 600 eiro,
un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu
nomaksas – par 7,5%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa
likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1.janvāra. No gada
sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro
(pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Šā gada otrajā ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums,
ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%, bija 6,6%. Jau trešo gadu pēc
kārtas zemais inflācijas līmenis būtiski neietekmē reālās darba samaksas
un līdz ar to arī strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
2015.gada otrajā ceturksnī visaugstākais vidējās algas līmenis bija
finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas
pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais
vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu
pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas,
tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni
vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Straujāk algas augušas
informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,7% gadā,
nekustamo īpašumu nozarē – par 9,3%, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu nozarē – par 9,0% un tirdzniecībā – par 8,9%.
Nekustamo īpašumu nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet
darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē,
samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds
pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Pilnas slodzes darbinieku skaita kritums vērojams arī apstrādes
rūpniecībā, būvniecībā, enerģētikā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu
apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves
rūpniecībā.
