www.bauskasdzive.lv
Skolotāja darba samaksu ietekmē dažādi faktori, un ne visus tos iekļauj formula, pēc kuras rēķina ikmēneša algu. Būtiska nozīme ir ne tikai skolotāja darba slodzei, bet arī skolas lielumam, ziņo Latvijas televīzija.
Gadu no gada Latvijas izglītības sistēmā iezīmējas zemāks skolotāju atalgojums nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalstīs. No 2015. līdz 2021. gadam dramatiskā algu starpība sākusi samazināties. Proti, vidēji visās OECD valstīs skolotājiem algas pieauga par 18%, tikmēr Latvijā straujāk – par 59%.
Tomēr pedagogu faktiskās algas Latvijā joprojām ir zemas. Vislabāk pelnošie skolotāji ir Luksemburgā. Pret katru viņu nopelnīto eiro mūsu pedagogi saņem apmēram 20 eiro centus.
Pedagogu darba samaksas noteikumi pieņemti 2016. gadā. Kopš tā laika algas skolotājiem aprēķina pēc formulas, kur vērā tiek ņemta algas likme, nedēļā nostrādāto stundu skaits un darba slodze.
Fizikas un inženierzinību skolotāja Solveta Logina pirms 20 gadiem skolotāju trūkuma dēļ atgriezās savā dzimtajā pusē Balvu novadā palīdzēt kolēģiem. Ilgi vienā mācību iestādē nekad nav strādājusi, jo skolas mūžīgi piedzīvojušas reformas. Kaut arī fizikas skolotāju trūkums daudzās skolās jūtams izsenis, pārsvarā lūgta strādāt nepilnas slodzes. Taču pērn viņa jutusies īpaši noslogota un vienlaikus nenovērtēta.
“Pagājušais gads bija briesmīgs. Bija ļoti daudz to stundu. Pirmdienās septiņas, pēc tam man bija logs, kurā pēc tā, ka Eglainē atlaida pedagogus, man bija jāpaņem inženierzinības no oktobra līdz decembrim “Zoom”, Bet kādas vēl inženierzinības “Zoom”!? Tas vispār nav reāli. Otrdienās man bija astoņas stundas. Trešdienās es braucu tā, lai Rugājos jau būtu astoņos no rīta, tad man bija septiņas stundas attālināti. Tad šeit man bija astoņas stundas. Un tad piektdienā sešas stundas. Es domāju tas bija visas dzīves lūziens. Vienā mirklī es vairs neizturēju, uzrakstīju atlūgumu, teicu, ka viss, es vairs nespēju. Bet tajā pašā brīdī direktors saka: nē, tu vēl paņemsi to un to,” pastāstīja Solveta.
Nemācēdama atteikt izmisušajiem kolēģiem, viņa strādāja krietni vairāk nekā vienu slodzi. Runa ir par vairāk nekā 40 kontaktstundām nedēļā. Viņas vērtējumā alga nebija pārāk maza.
“Es šeit paprasīju direktoram to rīta pusi brīvu, aizbraucu Eglainē novadīju, bet tad citā laikā ņēmu tās stundas te. Kā teikt, pie viena darba devēja atprasījos, lai aizbrauktu pie nākamā. Nu, tas ir briesmīgi. (..) Es saņēmu vairāk par tūkstoti, runāšu godīgi. Bet tagad man tā ir kritusies. Pirmdienās es neaizeju, bet pārējās dienas vidēji man ir deviņas stundas. Es saņemu 920 eiro, nesaukšu, cik katrā skolā,” pastāstīja skolotāja.
No šīs algas vismaz 100 eiro tiek tērēts degvielā, lai izbraukātu uz dažādajām mācību iestādēm, kurās viņa strādā.
Līdzās kontaktstundām skolotāja papildu laiku velta mācību stundu sagatavošanai, labošanai, konsultācijām. “Kad atceros pagājušo gadu… Tu strādā tā, ka liekas – visa tava miesa protestē, jo tu jau esi tā sevi izdzinis,” atceras Solveta.
Vienlaikus Solveta nevienu kolēģi nevaino, jo labi apzinās, ka viņiem citu variantu nav. Ja Solveta nepiekristu strādāt, skolai draudētu ne gluži uzreiz slēgšana, bet neērtības, kas galu galā līdz slēgtām skolas durvīm varētu arī novest.
Kārlim pilna slodze un laba alga
Valdības pārstāvji apgalvo, ka skolotāju algas pieaugs, tiklīdz pašvaldības savedīs kārtībā skolu tīklu. Kā labie piemēri tiek minēti Ogre, Alūksne, Jelgava.
Tieši Jelgavā apmierināts gan ar savu darbu, gan samaksu ir trīsdesmitgadīgais vides inženieris Kārlis Daģis, kurš apmēram pirms 5 gadiem izaicinājumu dēļ pieteicās “Iespējamās misijas” programmā. Darbs skolā iepatīkas tik ļoti, ka nekur prom vairs netaisās.
“Es jūtos novērtēts. Gan emocionāli, gan arī materiāli. Šobrīd nav tā, ka es varētu sūdzēties,” sacīja Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājs.
Kārlis nedēļā vada 28 stundas fizikā un 5 stundas skolo audzināmo klasi. Viņa atalgojuma likme ir 1440 eiro. Kopā ar dažādām piemaksām pēc nodokļu nomaksas viņš saņem 1600 eiro. Nākamgad viņa alga, visticamāk, būs vēl lielāka, kvalificējoties augstākai kvalitātes pakāpei.
“Jau trešo gadu man ir pilna slodze skolā, meklējam papildspēkus. Droši nāciet, ir, ko darīt, klašu ir daudz, ko mācīt ir daudz, fizika skolās kļūst aizvien vairāk. Man personīgi nav tāda situācija, ka jāmeklē kaut kur kaut kas klāt, lai savāktu to pamatslodzi,” pastāstīja Kārlis.
Kāpēc atšķirīgas algas?
Tātad diviem fizikas skolotājiem Kārlim un Solvetai algas un slodzes būtiski atšķirīgas. Kāpēc tas tā?
Tāpēc, ka faktiskās algas ir atkarīgas no izglītības iestādes veida, programmas veida, atrašanās vietas un arī pašvaldības rocības.
Kamēr Solveta braukā pa trim mazām skolām un pasniedz nelielās klasēs, Kārlis strādā lielā Valsts ģimnāzijā, kur mācās daudz bērnu.
Turklāt Kārli īpaši novērtē par ekselentiem sasniegumiem. Solvetas darbs īpaši netiek novērtēts.
Nozarē skaidro atšķirības
Kā pedagogiem saņemt vienlīdz lielas algas? Un vai skolu tīkla kārtošana nozīmē algu pieaugumu, kā to sola? Skaidro nozarē strādājošie.
“To man ir ļoti grūti prognozēt. Tas ir atkarīgs, uz kuru skolu konkrētais skolotājs dodas un kāda tam skolotājam tiek piedāvāta slodze,” skaidroja Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.
“Protams, pilsētā un piepilsētā, kur varbūt klase ir lielāka bērnu skaitā, atalgojums ir lielāks, jā,” apliecināja Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane.
“Šajā mācību gadā pie mums atnāca strādāt trīs pedagogi no pagājušajā gadā aizslēgtās skolas, un mēs par to esam priecīgi. Bet tajā pašā laikā šie utopiski teicieni, ka aizslēgsim mazās skolas un visi tagad nāks uz pilsētām strādāt, – nu tā ir absolūta utopija.
Mēs kā latvieši esam viensētnieki, mēs nemainām dzīvi kā dienvidos ik pa pieciem gadiem, mums ir ļoti svarīga tā mūsu vieta, kur mēs esam iesakņojušies. Ja ir ceļu sistēma, ja ir kompensācijas degvielai, tad, jā, protams, pastāv iespēja, ka no lauku rajoniem atbrauks uz pilsētu, strādās, vakarā brauks mājās. Bet ne jau tā, kā ir šobrīd. Nu tā ir utopija,” uzskata Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva.
Reklāma