Videoieraksti no bāriņtiesu sēdēm kalpo par liecību būtiskiem darbinieku ētikas pārkāpumiem

Vai bāriņtiesu darbinieki var atļauties runāt un darīt visu, kas ienāk prātā, vai tomēr arī viņiem ir jāievēro elementāra cieņa un cilvēcīgums pret ikvienu klientu? Tiesībsargs Juris Jansons regulāri saņem signālus par bāriņtiesu darbinieku neētisko rīcību, tāpēc lūdz Labklājības ministriju līdz 17. martam aktualizēt un publiskot Bāriņtiesu darbinieku asociācijas izstrādāto ētikas kodeksu, portālu informēja Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis.

Viņš norādīja, ka tiesībsargs bieži saņem iedzīvotāju sūdzības par to, cik nepieklājīgi un necienīgi pret viņiem ir izturējušies bāriņtiesu darbinieki, un to apliecina videomateriāli un audio ieraksti no bāriņtiesu sēdēm. Piemēram, kādā sēdē vadītāja iesniedzējai saka: “Tu saproti vispār kaut ko vai tu esi appīpējusies atnākusi? Paldies par uzmanību, uz redzēšanos!”.

Savukārt kāda no bāriņtiesas loceklēm iesniedzējai saka: “Es domāju, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, tad diez vai viņš ar jums precētos un bērnus taisītu.” Tiesībsarga ieskatā, tas, ka cilvēkiem nav informācijas par iespējām un veidiem, kā šādos gadījumos aizsargāt savas tiesības, norāda uz sliktu pārvaldību bāriņtiesu darbā.

“Informācija, ko iesniegumos saņemam no iedzīvotājiem, bieži rada neticību, vai kaut kas tāds vispār ir iespējams valsts amatpersonu rīcībā? Ir vairāki gadījumi, kuros bāriņtiesu darbinieku teikto var vērtēt kā cilvēka cieņu aizskarošu. Tas ir absolūti nepieņemami un liek uzdot jautājumu, vai šādai rīcībai ir jāpaliek bez sekām,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Vēl viena liela problēma ir haoss saistībā ar informācijas pieejamību par Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju un tās darbību. Bāriņtiesu darbiniekiem ir likumā noteikts pienākums ievērot asociācijas izstrādātos ētikas principus un uzvedības standartus. Šādam Ētikas kodeksam būtu jābūt publiski pieejamam, taču tas nav publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” kā ar Bāriņtiesu likumu saistīts dokuments. Turklāt Bāriņtiesu darbinieku asociācijai nemaz nav savas mājaslapas.

“Esošā situācija rada nākamo problēmu gūzmu un neizpratni pašvaldībās par spēkā esošo kārtību ētikas pārkāpumu izvērtēšanai. Ir uzskatāmi redzams, ka pašvaldībās ir atšķirīga prakse. Nereti tās nemaz nav informētas, ka pēc pārkāpuma izskatīšanas papildus ir iespējams lūgt asociācijas Ētikas komisijas atzinumu,” piebilst L. Grāvere.

Turklāt šī jautājuma sakārtošanai ir bijis pietiekami ilgs laiks, bet tas, tiesībsarga ieskatā, nav izdarīts. Tiesībsargs jau 2018. gadā secināja, ka asociācija, iespējams, 2017. gada nogalē ir pieņēmusi jaunu kārtību ētikas pārkāpumu izskatīšanai, kas nav publiski pieejama. Tiesībsargs toreiz aicināja asociāciju nekavējoties novērst konstatētos trūkumus un publicēt asociācijas mājaslapā aktuālo informāciju par tās izstrādātajiem bāriņtiesas darbinieku vispārējiem ētikas principiem un uzvedības standartiem un pārkāpumu izskatīšanas kārtību.