Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Ekodizaina kompetences
centrs, kā arī Latvijas Biškopības biedrība aicina parakstīt petīciju,
kas pieprasa Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski samazināt sintētisko
pesticīdu lietošanu, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Viņi uzsver, ka petīcijas mērķis ir aizsargāt bites un lauksaimniekus.
Vides organizācijas norāda, ka par satraucošu bišu skaitu
samazināšanos ziņo daudzas pasaules valstis gan Eiropā, gan
Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā. Par vienu no iespējamajiem bišu straujās
izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi. Eksperti nobažījušies, ka
bišu izmiršana nopietni ietekmēs visu planētas ekosistēmu – simtiem
augu un dzīvnieku sugu izzudīs.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis norāda, ka
pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem ik gadus apputeksnētāji – medus bite
un savvaļas apputeksnētāji – Eiropas lauksaimniecības sektoram atnes 22
miljardus eiro vērtu pienesumu. 80% kultūraugus un savvaļas augus
apputeksnē tieši medus bite un savvaļas apputeksnētāji.
Kā norāda ANO, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87
pasaules vadošo kultūru – ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu,
tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.
“No 240 ieziemotajām bišu saimēm šogad esmu zaudējis vairāk nekā
pusi,” stāsta biškopis Jānis Sietiņsons. Praktiskajā biškopībā viņš
darbojas vairāk nekā 40 gadus. Biškopja bioloģiskā bišu saimniecība
atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Kā atzīst biškopis, viņš
nezina, kas ir bišu saimju nāves iemesls.
“Par bišu saimju izmiršanu ļoti daudz runā pasaulē, jau sākot no
pagājušā gadsimta 80.gadiem,” saka Ekodizaina kompetences centra
vadītāja Jana Simanovska. Viņa pieļauj izšķirt divus izmiršanas veidus –
viens ir tad, kad bites nonāk saskarsmē ar pesticīdiem nesen apstrādātā
laukā, otrs ir Sietiņsona pieminētais fenomens, proti, saimnieks atver
vaļā stropu pēc ziemošanas, barība ir, bet stropā praktiski vairs nav
bišu, un īsti neviens nevar pateikt, kur tās ir pazudušas. Šo fenomenu
vispirms pamanīja Amerikā un Centrāleiropā. Tagad tas notiek arī
Latvijā, skaidro Simanovska.
Kā atzīst eksperti, ir normāli, ja ziemā neizdzīvo apmēram 10 līdz
15% bišu saimju. Tomēr pēc viņu sacītā pēdējos gados ASV un dažās
valstīs Eiropā bišu saimju izmiršana mēdz svārstīties no 30 līdz pat
90%, kas ir kritiski bišu populācijai. Eksperti uzsver, ka pesticīdu
biežā lietošana stimulē bišu izmiršanu.
Faktori, kas ietekmē bišu izmiršanu, ir vairāki, uzsver Simanovska,
piebilstot, ka, piemēram, biologa Deiva Goulsona pētījums izceļ vairākus
faktorus, kuri mijiedarbojoties var būt cēlonis bišu izmiršanai, proti,
kukaiņu indes – neonikotinoīdi un piretroīdi -, fungicīdi, barības
vielu deficīts monokultūru dēļ un parazīti. Bite, kas saskārusies ar
fungicīdiem, ir uzņēmīgāka pret parazītiem – varras ērcēm, bet parazītu
novājināta bite ir jutīgāka pret neonikotinoīdiem. Samazinot bišu
saskarsmi ar pesticīdiem, tā būs izturīgāka pret citiem faktoriem, kurus
patlaban nevar novērst, piemēram, parazītus, norādīja Simanovska.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Brusbārdis atzīst, ka Latvijā
ir stingri regulēta augu aizsardzības līdzekļu lietošana. “Man kā
biškopim ir būtiski, ka šis regulējums tiek ievērots,” viņš uzsver.
Savukārt citi biškopji atzīst, ka ir situācijas, kad, lai arī likums
formāli tiek ievērots, realitātē lauksaimnieka likumiskā, taču nevērīgā
rīcība var radīt un arī rada kaitējumus bišu saimniecībām. Īpaši
sarežģītas pēdējos gados esot attiecības starp biškopjiem un rapšu
audzētājiem.
Eksperti uzsver, ka bites ir ļoti jūtīgas pret miglošanu saulainā
laikā. Lai arī likums neaizliedz miglot laukus ar fungicīdiem pa dienu,
ir svarīgi, lai tas tiek darīts laika apstākļos, kad bitēm un citiem
apputeksnētājiem var nodarīt potenciāli vismazāko kaitējumu.
Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus” aicina
ikvienu parakstīt petīciju, kuras mērķis ir līdz 2035.gadam panākt
pakāpenisku sintētisko pesticīdu izskaušanu. Parakstīt to var
“ej.uz/glabietbites”.
