Atbilstoši pasaules praksei, Latvijā uzsākta kustība iedzīvotāju izglītošanā savu personīgo finanšu jautājumos un šo prasmju pilnveidošanā. Ir noslēgusies viena no kustības pirmā posma daļām – iedzīvotāju finanšu zināšanu pārbaude, kuras laikā 300 vidusskolēni Latvijā dalījās pieredzē un domās par savu personīgo un ģimenes budžeta plānošanu, kā arī kārtoja personīgo finanšu testu, informē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.Vidusskolnieku aptaujā secināts, ka jaunieši ļoti optimistiski raugās uz savas nākotnes ienākumiem, prognozējot, ka uzreiz pēc augstskolas beigšanas viņi pelnīs vidēji 600 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tomēr lielākā daļa jauniešu nemaz nevarēja nosaukt, kurās profesijās strādājošie saņem šādu algu. Tāpat savas ikdienas izdevumu pozīcijās jaunieši perfekti (gandrīz ar santīma precizitāti) var nosaukt, cik veikalā maksā 0,5 litru Coca-Cola, savukārt viena litra «Limbažu piena» cena viņu atbildēs svārstās robežās no 0,30 – 1,20 LVL. Savukārt viena litra 95.markas degvielas cenu skolēni var nosaukt diezgan precīzi. Vidusskolēni tika lūgti izpildīt arī zināšanu testu, kurā bija jāatbild uz 12 jautājumiem un situācijām par privātajām finansēm tādās ģimenei aktuālās tēmās kā kreditēšana, uzkrājumu veidošana un nodokļi. Vidēji katrs vidusskolēns pareizi atbildēja uz pieciem jautājumiem, bet tikai 1% varēja pilnīgi pareizi atbildēt uz vairāk nekā desmit jautājumiem. Zināšanu testa rezultāti liecina, ka vismazākā izpratne vecāko klašu skolēniem ir par atbildīgu aizņemšanos, uzkrājumu veidošanu, kā arī nodokļu administrēšanu. Katrs trešais vidusskolēns piedāvātajā uzdevumā rēķina, ka ģimene kredīta ikmēneša maksājumam varētu novirzīt 50% no savas algas. Use skaidro, ka šādas atbildes liecina uz skolēnu matemātisko pieeju finansēm, neiedziļinoties riskos, kas var samazināt ikmēneša ienākumus, tādejādi novedot pie ģimenes maksātnespējas. 48% skolēnu uzskata, ka atbildīga aizņemšanās ir gadījumos, kad tas tiek darīts, lai iegādātos preces izpārdošanās ar lielām atlaidēm vai dotos ceļojumā, ja tas nav darīts vairākus gadus, vai arī tad, ja kredīta procentu likme ir lielāka nekā noguldījumu procentu likme. Vēl 52% skolēnu uzskata, ka atbildīga aizņemšanās ir tad, kad jāiegādājas jauns auto, lai tādējādi ikdienā nokļūtu uz labāk apmaksātu darbu. Uz jautājumu, vai kredītvēsturi var ietekmēt nesamaksāts interneta rēķins, 59% aptaujāto jauniešu atbildēja, ka nē, minot, ka pēc pieciem gadiem neapmaksātie parādi anulējas un šis fakts netiek ņemts vērā jauna kredīta izskatīšanā. Tāpat skolēni domā, ka, izsniedzot kredītu, banka nemaz nevar zināt, kādi vēl citi kredīti cilvēkam ir, kā arī tiek uzskatīts, ka kredītu reģistrs ir valsts īpašums, tāpēc tā dati ir konfidenciāli un nav pieejami komercbankām. Pētījuma laikā secināts, ka skolēniem nav izpratnes par to, kā veidojas uzkrājumus procenti un kurš uzkrājumu veids ir izdevīgākais. Tikai 32% skolēnu no trīs noguldījumu piedāvājumiem varēja aprēķināt izdevīgāko. 45% respondentu nesaskatīja kopsakarību starp krāšanas ilgumu un uzkrātās naudas daudzumu, un tikai 25% skolēnu redz, ka vairāk uzkrās tas, kurš sāks to darīt ātrāk. Privātpersonu finanšu institūta direktores Ievas Uses skatījumā satraucošs ir fakts, ka 20% jeb gandrīz katrs piektais vidusskolēns uzskata, ka dzīves laikā oficiāli gūtie ienākumi neietekmē pensijas apjomu, bet tikai 45% skolēnu zināja atbildēt, kā veidojas iedzīvotāju vecuma pensijas apmērs. Savukārt uz jautājumu, kur nonāk pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā no preces cenas, par kuru maksājam, norēķinoties veikalā, vairums skolēnu atbildēja pareizi – 67% norādīja, ka Valsts kasē, bet 33% izvēlējās Valsts ieņēmumu dienestu vai uzņēmumu, kurā prece ražota, vai arī veikalu, kur prece iegādāta. Arī skolēnu pašnovērtējums par savām finanšu zināšanām ir zems – 43% domā, ka viņu zināšanu līmenis personīgajās finansēs ir labs vai teicams.
