Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21%
vietā, piektdien preses konferencē paziņoja finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādīja, ka PVN samazināšana viesmīlības nozarei radīs
negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, tomēr to varētu
kompensēt, nozarē ieviešot darba laika uzskaiti un arī nodrošinot
lielākas algas. Viņa piebilda, ka samazināto PVN nevar piemērot jebkurai
nozarei, bet gan tikai tādām, kurās ir pārāk liels ēnu ekonomikas
īpatsvars.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir gatava
nozarei samazināt PVN likmi, ja tā līdz šā gada novembra vidum noslēgs
viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Pēc tam minētais priekšlikums
tikts iekļauts nākamā gada budžeta paketē. “FM ir jāzina nozares
piedāvājums, par cik viesmīlības nozarē plānots palielināt minimālo
algu. Pēc 2017.gada datiem, vidējā alga nozarē bija 449 eiro, bet tā ir
aprēķināta, ņemot vērā, gan trauku mazgātāju, gan šefpavāru, gan
restorānu valdes locekļu atalgojumu,” sacīja finanšu ministre.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda
pārliecību, ka nozare ģenerālvienošanos parakstīs līdz novembrim, bet
līdz tam vēl jāveic detalizēti aprēķini, kā nodrošināt vidējās algas
pieaugumu nozarē, ņemot vērā ēdināšanas nozarē pastāvošās atšķirības,
piemēram, slimnīcas ēdināšanā nodarbinātajiem un privātajā biznesā.
Viņš uzsvēra, ka PVN samazināšana līdz 12% ir viens no risinājumiem,
kā būtiski mazināt ēnu ekonomiku nozarē, jo patlaban ēdināšanas nozares
spēlētāji nevar nomaksāt visus nodokļu. Restorānu biedrība ir apņēmības
pilna aktīvi uzrunāt tos ēdināšanas uzņēmumus, kuri strādā “pelēkajā
zonā”. “Mēs zināms šos uzņēmumus. Mēs pie viņiem iesim,” piebilda
Jenzis.
“PVN samazināšana līdz 12% nebūs ar mērķi nodrošināt viesmīlības
uzņēmumiem papildu peļņu, bet gan tas ļaus nozares spēlētājiem
palielināt sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas,
legalizēt algas,” stāstīja Jenzis.
Komentējot PVN samazināšanas fiskālo ietekmi, Latvijas Restorānu
biedrības prezidents norādīja, ka fiskālā ietekme var nebūt negatīva, ko
pierāda samazinātās PVN likmes piemērošana Latvijā raksturīgiem augļiem
un dārzeņiem. Viņš stāstīja, ka šīs iniciatīvas fiskālā ietekme tika
lēsta negatīva sešu miljonu eiro apmērā, tomēr izrādījies, ka šā gada
septiņos mēnešos fiskālā ietekme bijusi pozitīva – 12 miljonu eiro
apmērā. Arī finanšu ministre atzina, ka samazinātās PVN likmes Latvijā
raksturīgiem augļiem un ogām fiskālā ietekme tika aprēķināta lineāri,
paredzot PVN ieņēmumu kritumu, tomēr realitātē situācija izrādījās
pretēja, jo ar samazinātu PVN likmi no šī nodokļa tika iekasēts vairāk,
nekā ar likmi21% apmērā.
Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola piebilda, ka gadījumā, ja
samazinātais PVN viesmīlības nozarē nedos gaidīt rezultātu, tad šo likmi
atkal varēs pārskatīt. “Vienmēr var ieslēgt atpakaļgaitu,” piebilda
finanšu ministre.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas
Viesnīcu un restorānu asociācija ir apņēmusies panākt ģenerālvienošanos
par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs
vienošanās noslēgšanas ēdināšanas nozarē ieviest pazemināto pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā.
Restorānu biedrībā atgādināja, ka jau ilgāku laiku darbojas nozares
nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM,
Latvijas Restorānu biedrība, Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas
Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
pārstāvji. 1.augustā bija šīs darba grupas tikšanās, kurā Latvijas
Restorānu biedrība un FM ir konceptuāli vienojušās par nodokļu
samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei.
Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu
asociācija nodarbināto skaitu un apgrozījuma ziņā pārstāv gandrīz pusi
nozares tirgus dalībnieku.
