Sociālajos tīklos regulāri parādās ieraksti, kas sola brīnumainas balvas – jaunu automašīnu, ceļojumu vai dāvanu karti. Pavisam nesen «Facebook» parādījās ieraksts ar «Lidl» zīmolu, kurā tiek solīts laimēt 2025. gada Volkswagen Tiguan R-Line. Noteikumi šķiet vienkārši – jāieraksta komentārs, jādalās ar ierakstu, pēc pāris dienām tiks nosaukts laimētājs. Taču patiesībā šāds konkurss ir klasisks krāpniecības piemērs.
Lapa, kas nav oficiālais uzņēmuma profils
Pagājušajā nedēļā, 21. augustā atklāja veikalu «Lidl» Bauskā. Šis raksts gan nebūs par veikalu vai tā sortimentu, bet gan par to, kā uzņēmuma zīmols var tikt izmantots krāpnieciskos nolūkos. Platformā «Facebook» 23. augustā tika publicēts ieraksts lapā «Lidl fans» ar aicinājumu:
«Lai atzīmētu mūsu jaunā veikala atvēršanu, mēs dāvināsim vienu no mūsu 2025. gada «Volkswagen Tiguan R-Line» automašīnām. Vienkārši ierakstiet @ un noklikšķiniet uz «izcelts». Ja tas kļūst zils, jūs esat atlasīts. Uzvarētājs tiks izvēlēts 2025. gada 28. augustā. Veiksmi! 💖💖💖»
Pirmajā mirklī šāds piedāvājums izskatās vilinošs. Kas gan būtu vieglāk kā ar pāris klikšķiem tikt pie jaunas automašīnas? Tomēr šeit slēpjas vislielākā problēma – tieši šāda vienkāršība un «pārāk labi, lai būtu patiesi» sajūta ir tipiska krāpniecības pazīme. Lapa, kas publicēja konkursu, nav oficiālais uzņēmuma profils, un nekur citur – ne «Lidl» mājaslapā, ne verificētajās sociālo tīklu vietnēs – par šādu loteriju ziņu nav.
Kāpēc tiek radītas viltus lapas un viltus konkursi?
Uzreiz kliedēju gaidas – neviens nekādu automašīnu nedāvinās! Šādas viltus lapas un «konkursi» tiek radīti vairāku iemeslu dēļ, un to mērķis gandrīz nekad nav dāvināt balvas. Galvenie iemesli ir:
1. Sekotāju skaita palielināšana – viltus lapas piesaista cilvēkus ar dāvanām vai solījumiem. Jo vairāk cilvēku piespiež «Patīk» vai dalās, jo ātrāk šī lapa izplatās.
Ar šo ierakstu līdz 24. augusta vakaram dalījušies vairāk kā 1000 cilvēku. Vairāk kā 1500 tūkstoši ir arī komentējuši. Katrā dalīšanās reizē ierakstu redz dalītāja draugi (vidēji vienam lietotājam «Facebook» ir ap 300–400 draugu). 1 dalīšanās = 300–400 potenciālo skatījumu. 1000 dalīšanās = 300 000 – 400 000 skatījumu (protams, ne visi šos ierakstus pamana, bet algoritms rāda tos priekšplānā, ja ir daudz reakciju). Tātad šāds ieraksts ļoti īsā laikā var sasniegt vairākus simtus tūkstošu cilvēku – īpaši, ja tas ir kā «konkurss ar balvu».
Kāpēc tas ir bīstami? Krāpnieciskas lapas tieši tā arī iegūst «masu efektu», jo daudzi dalās, jo negrib palaist garām «iespēju laimēt», draugi redz, uzticas, arī dalās, kā arī ieraksts kļūst ticamāks tikai skaitļu dēļ («ja jau 1000 dalījās, tas droši vien ir īsts»).
2. Personīgās informācijas iegūšana – vēlāk šādas lapas var lūgt reģistrēties ar e-pastu, norādīt tālruņa numuru vai citas sensitīvas ziņas, ko pēc tam izmanto reklāmas nolūkiem vai pat krāpniecībai.
3. Scam stratēģija nākotnē – kad lapa ir savākusi pietiekami daudz sekotāju, tā var tikt pārdota vai pārsaukta par citu «zīmolu» un izmantota kā reklāmas platforma vai viltus interneta veikals.
4. Uzticamības radīšana – izmantojot īstus uzņēmumu nosaukumus un bildes, cilvēki notic, ka tas tiešām ir oficiāls konkurss.
Svarīgi saprast, ka krāpnieki izmanto psiholoģiskus trikus. Ja cilvēks redz, ka ar ziņu jau ir padalījušies simtiem citu, rodas sajūta, ka piedāvājums ir īsts. Tas ir kolektīvās uzticības mehānisms – ja «visi dara», tad arī man vajadzētu. Tieši šis mehānisms ļauj viltus konkursiem izplatīties neticami strauji.
5. Sociālā inženierija – tiek izmantota cilvēku vēlme iegūt vērtīgas balvas (piemēram, jaunu auto), kas liek viņiem ātri un nekritiski klikšķināt, dalīties un sekot instrukcijām.
Pārbaudīt, pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt!
Lai izvairītos no šādām situācijām, vienmēr ir vērts pārbaudīt, vai lapa, kas publicējusi konkursu, ir oficiāls uzņēmuma profils. To iespējams atpazīt pēc verificēšanas zīmes – zilā ķeksīša –, kā arī pēc satura regularitātes un vēstures. Ja lapa radīta tikai pirms pāris nedēļām (šajā gadījumā – dienas) un tajā ir tikai daži ieraksti, bet jau tiek solītas dārgas balvas, esmu pārliecināts, ka tā ir krāpniecība.
Tomēr problēmas risinājums nav tikai individuālā modrībā. Sabiedrībai kopumā ir nepieciešama plašāka digitālās pratības veicināšana, jo šādi konkursi galvenokārt ietekmē tos, kuri internetā nav raduši pārbaudīt informāciju. Uzņēmumiem savukārt būtu jāreaģē aktīvāk un publiski jābrīdina savi klienti par krāpnieciskiem profiliem, lai neļautu maldīgi izmantot savu vārdu.
Šī situācija atgādina, ka sociālie tīkli ir vieta, kurā aktīvi darbojas krāpnieki. Lai gan tiek solīta jauna automašīna, patiesībā vienīgais, ko iespējams «laimēt», ir rūgtums un vilšanās, tāpēc stiprākais «ierocis» pret šādiem solījumiem ir kritiskā domāšana, prasme pārbaudīt avotus un spēja neļauties vilinošiem, bet nereāliem piedāvājumiem.
«Atliek šo attēlu pārbaudīt «Google», lai saprastu, ka vairāki uzņēmēji «vēlas» dāvināt tieši šo automašīnu. Kā to varat izdarīt paši? Atveriet «Google Images». Meklēšanas lodziņā redzēsi fotoaparāta ikonu (vai arī teksta vietā “Search by image”). Nospied uz tās:
- Ievieto saiti uz attēlu (ja tas jau ir publicēts internetā), vai
- Augšupielādē attēlu no sava datora/telefona.
- «Google» parādīs, kur šis attēls vēl internetā ir izmantots, kā arī līdzīgus attēlus.»
KASPARS KALĒJS, skolotājs
