LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, aģentūru LETA informēja IZM.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre – Lathere pauda, ka tālmācība nesniedz bērniem nepieciešamos sociālos kontaktus, kā rezultātā cieš bērnu labbūtība un psihoemocionālais stāvoklis. Ja bērni mācīsies skolās Latvijā, viņiem varēs nodrošināt nepieciešamo atbalstu gan mācībās, gan palīdzot iekļauties sabiedrībā.
IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no tiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus.
Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi – matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā.
Savukārt trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īstenotu ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.
Sākot ar šo mācību gadu, Latvija ir ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, kur tiek piedāvāta iespēja apgūt valodu, pirms uzsāk regulārās mācības.
IZM atbilstošus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Drīzumā tos varētu virzīt izskatīšanai valdībā.
Jautājumu par Ukrainas bēgļu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā IZM pārrunājusi ar ANO bēgļu aģentūru, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un atbildīgajām ministrijām.
Pašlaik Ukrainas bēgļu bērni, atrodoties Latvijā, var izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – mācības klātienē vai attālināti. Daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un provizoriski šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā.
Un kāda vella pēc viņiem nākotnē izmirstoša latviešu valoda būtu vajadzīga?
Daļai vairs nav kur atgriezties. Trauma. Paliks šeit, integrēsies.
Nesabieziniet krāsas!
Visu noteiks reālā dzīve , neaizmirstiet , ka ukraiņi ir slāvi , un tāpat kā krieviem viņiem ir īpašība neasimilēties , tiklīdz viņi šeit būs vairākumā vai puse no izmirstošajiem latviešiem , būs tāpat kā ar krieviem , un runā viņi savā starpā pārsvarā krieviski , kad apkārtējie nedzird .
Latvijai vairāk iekšējo problēmu nav nekādu, Latvija bez problēmu, bagāta laimes zeme?
Drīz Latvijā otrā valoda būs ukraiņu,krievu vietā.Nekas jau nemainīsies.
Nezin vai, kāds labprātīgi iemainīs Ukrainas silto klimatu, superauglīgo zemi pret auksto ziemeļvalsti – Latviju.
Labi jau ka Latvijas bērniem no likvidētajām skolām neliek Ukrainā mācīties
Komentārs nevietā.
Ko var visu laiku malt par tiem ukraiņiem???? Labāk par saviem latviešu bērniem domātu,lai jaunieši nebēgtu prom no Latvijas.
Nu, labi! Bet tas tik un tā būs ģimenes lēmums.