Vismaz 217 pensijas vecuma ģimenes ārstu tuvākajos piecos gados plāno
pārtraukt darbu, tomēr tikai 40 mediķiem ir zināms, ka viņiem būs
prakses pārņēmējs, jo viņi ir apmācījuši savu pēcteci, vēsta “Latvijas
Avīze”.
Lai prognozētu ģimenes ārstu pieejamību tuvākajos četros gados,
Nacionālais veselības dienests (NVD) aptaujājis 393 ārstus no 1266
patlaban praktizējošajiem ģimenes ārstiem. Tie ir mediķi vecuma grupā,
sākot no 63 gadiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums vai kuri jau to
ir sasnieguši, bet turpina strādāt.
NVD lūdza norādīt konkrētu gadu, līdz kuram ārsts, turpinot līgumu ar
NVD, plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī
informēt, vai būs prakses pārņēmējs.
Ja 217 ārstiem bija skaidrs nākotnes plāns, gandrīz puse aptaujāto
jeb 176 nevarēja atbildēt, kad dosies pensijā, jo vēl nav domājuši par
līguma pārtraukšanu.
Saskaņā ar aptaujas datiem līgumu ar NVD 2020.gadā pārtrauks 16
ģimenes ārsti, 2021.gadā – 26, 2022.gadā – 15, 2023.gadā – 21, 2024.gadā
– 37, bet pēc 2024.gada – 102 ģimenes ārsti.
Kā saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze
Aizsilniece, realitāte ir tā, ka lauku reģionos, kur ģimenes ārsti ir
aizgājuši pensijā, neviens viņu vietā nevēlas iet strādāt. Tomēr viņa
uzskata, ka daudzi pieredzējušie ģimenes ārsti ir ļoti atbildīgi – meklē
jaunos dakterus. Ir gan situācijas, kad jaunie ārsti atnāk pie viņiem
par rezidentiem, nostrādā pusgadu, bet daļa saprot, ka neies tur
pamatdarbā.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska,
kurai ir prakse Balvos, norāda, ka pensijas vecuma ārsts nolemj doties
pelnītā atpūtā, kad viņš vēlas to darīt, bet tas parasti nesakrīt ar to
brīdi, kad jaunais ģimenes ārsts ir ieguvis sertifikātu un varētu sākt
strādāt brīvajā ārsta prakses vietā.
Turklāt liela daļa pieteikušies darbam Rīgā, stāv lielā gaidīšanas
rindā un piestrādā par aizvietotājiem pie galvaspilsētas ģimenes ārstiem
vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kamēr gaida “labo
nākotnes prakses vietu”.
Valsts sedz izdevumus, kas ārstam, kurš dodas pensijā, ir jāizmaksā
māsai un ārsta palīgam pirms savas prakses slēgšanas. Agrāk ģimenes
ārstam šī kompensācija bija jāsedz no savas kabatas, un tā varēja būt
pat vairāk par 3000 eiro. Tas bija viens no iemesliem, lai nepamestu
savu darbavietu.
“Latvijas Avīze” vēsta, ka būtisks iemesls turpināt darbu arī pēc
pensijas vecuma sasniegšanas ir tas, ka daudziem ģimenes ārstiem
praktizējot ir krietni lielāki ienākumi, nekā dodoties pensijā.
Aizsilniece tam piekrīt un saka, ka viena daļa vecākās paaudzes
ģimenes ārstu nav maksājuši pietiekamas sociālās iemaksas, lai varētu
saņemt pieklājīgu pensiju. Viena daļa ģimenes ārstu strādājuši
mikrouzņēmumā, kur sociālās garantijas bija gana mazas. Tiesa, no
mikrouzņēmuma režīma ārsti pamazām atteikušies.
Brīvās ģimenes ārstu prakses vietas ir Jēkabpilī un Jēkabpils novada
Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastos, Līgatnē, Saldū, Ventspilī un
Ventspils novada Vārves un Užavas pagastos, Liepāja, Tukumā, Talsos un
Gulbenes novada Rankas pagastā.
