Vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas jeb
autoceļa A7, aģentūru LETA informēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas
transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju, skaidroja
LVC. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes
plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle)
posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no
noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000
automašīnām diennaktī.
Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā. Satiksmes intensitāte uz šī
ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi
būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju, norādīja LVC.
Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts
Ķekavas apvedceļa projekts. Kā ziņots, 2016.gada 1.martā Ministru
kabinets pieņēma lēmumu par publiskās un privātās partnerības iepirkuma
procedūras veikšanu valsts galvenā autoceļa projekta “Ķekavas apvedceļš”
īstenošanai.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā
vairāk nekā 17 kilometru garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju
ceļu. Ķekavas apvedceļa būvniecība notiks, piemērojot publiskās un
privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts
budžetam alternatīvu finansējumu.
LETA jau ziņoja, ka pērn uz valsts galvenajiem autoceļiem ir noticis
lielākais kopš 2007.gada satiksmes plūsmas pieaugums attiecībā pret
iepriekšējo gadu.
Salīdzinot ar 2015.gadu, satiksmes intensitāte uz galvenajiem
autoceļiem 2016.gadā bija pieaugusi par 8% un pārsniedza pirmskrīzes
satiksmes intensitāti. Turklāt, ja agrāk pieaugošo tendenci uzrādīja
vien vieglais transports, tad pērn intensīvāk brauca arī kravas
transports.
Visintensīvākā satiksme ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, pērn tā
bija 5832 transporta vienības diennaktī. 2015.gadā intensitāte bija 5405
transporta vienības diennaktī, bet 2014.gadā – 5166 vienības.
