Klimata aģentūra norāda uz nepilnībām Eiropas Savienības vides politikā
Eiropa ir pasaules līdere cīņā pret klimata pārmaiņām, taču tai ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu savu vidi un uzlabotu noturību pret globālo sasilšanu.
Ar šādu secinājumu klajā nākusi Eiropas Savienības (ES) Vides aģentūra, publicējot jaunāko analīzi par vides stāvokli blokā. Aģentūra atzīst – politiskā realitāte visā pasaulē ir piedzīvojusi seismisku maiņu un koncentrējusi prātus un ieguldījumus uz aizsardzību un drošību, nostumjot klimatu un vidi prioritāšu sarakstā uz leju.
Kopējā situācija nav laba
Reizi piecos gados publicētajā ES Vides aģentūras analīzē pārskatīts progress ES politikas mērķu sasniegšanā. Ziņojuma mērķis ir informēt Briseles politikas veidotājus un sniegt norādījumus valstu iestādēm spēkā esošo tiesību aktu izpildē.
ES Vides aģentūra atzīst, ka ir panākts ievērojams progress siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanā, taču kopējais Eiropas vides stāvoklis nav labs.
«Pirmkārt, mēs esam visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē, sasilstot divreiz ātrāk nekā citas pasaules daļas, un bioloģiskā daudzveidība joprojām samazinās – gan uz zemes, gan jūrās un saldūdeņos,» stāsta ES Vides aģentūras izpilddirektore Lēna Īla-Mononena. «Piesārņojums joprojām ir problēma. Es domāju, ka pie visām šīm planētas krīzēm jāpieskaita arī neilgtspējīga resursu izmantošana. Mēs acīmredzami izmantojam pārāk daudz resursu salīdzinājumā ar to, kas ir ilgtspējīgi, un darām to daudz vairāk nekā citās pasaules daļās.»
Ūdens sāk trūkt
Aģentūra uzskata, ka ES ir tālu no sava mērķa – apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, novērst pieaugošos klimata pārmaiņu riskus, mazināt vides ietekmi uz veselību, veidot ilgtspējīgu aprites ekonomiku.
Vides stāvokli raksturo satriecoši dati. 81% aizsargājamo dzīvotņu ir sliktā stāvoklī, 60–70% augsnes ir degradēta, 62% ūdenstilpju nav labā ekoloģiskā stāvoklī. Lauksaimniecība rada vislielāko spiedienu uz bioloģisko daudzveidību.
Arvien vairāk sāk trūkt ūdens. Eksperti norāda, ka ar labāku pārvaldību, tehnoloģisko inovāciju, ūdens atkārtotu izmantošanu un plašāku sabiedrības informētību lauksaimniecībā, ūdensapgādē un enerģētikā varētu ietaupīt līdz pat 40% ūdens.
Aģentūra mudina dalībvalstis īstenot vides aizsardzības tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību. Te runa ir arī par sarežģītā ceļā tapušo bloka Dabas atjaunošanas likumu, tomēr dažas valstis un nozaru grupas vēlas likumu mīkstināt.
Neesam gatavi katastrofām
Aģentūras ieskatā – Eiropa nav sagatavota arī biežākām un smagākām klimata katastrofām.
Ekstremāli laikapstākļi un klimata notikumi – karstuma viļņi, plūdi, zemes nogruvumi un meža ugunsgrēki – no 1980. līdz 2023. gadam dalībvalstīs ir izraisījuši vairāk nekā 240 000 nāves gadījumu. Ārkārtēju karstuma viļņu biežums pieaug, tomēr tikai 21 no 38 aģentūras dalībvalstīm ir veselības rīcības plāns kritiskos gadījumos.
Aģentūra aicina Eiropu jaunajai realitātei pielāgot gan sabiedrību, gan ekonomiku. Ekstrēmu laikapstākļu dēļ radītie zaudējumi ES valstīs no 2021. līdz 2023. gadam pārsniedza 162 miljardus eiro. 2023. gadā Slovēnijā pārdzīvoto plūdu finansiālā ietekme sasniedz 16% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Aprites ekonomika piemirsta
Viskritiskāk aģentūras ziņojumā vērtēta aprites ekonomikas politikas īstenošana. 13 gadu laikā bloks ir palielinājis aprites materiālu izmantošanas līmeni tikai par 1,1 procentpunktu. Eiropas ekonomika joprojām ir izšķērdīga un pārāk atkarīga no kritiski svarīgu izejvielu importa no citiem reģioniem, teikts ziņojumā.
Aģentūras ilgtspējības nodaļas vadītājas Katrīnas Ganclēbenas ieskatā, progresa trūkums šajā jomā ir šokējošs. Lai gan pēdējo piecu gadu laikā Brisele ir ieviesusi daudzus noteikumus aprites ekonomikas veicināšanai, uzņēmumi un valdības lūdz dažus no tiem atcelt, vienlaikus aicinot uz mazāk vērienīgiem pārstrādes mērķiem.
Reaģējot uz ES Savienības Vides aģentūras ziņojumu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Terēza Ribera secinājumus nosaukusi par skarbu atgādinājumu, ka Eiropai ir jāturpina sāktais kurss un pat jāpaātrina klimata un vides mērķu izpilde. ◆
Bagātnieki piesārņo daudz vairāk
Pasaules 0,1% turīgāko iedzīvotāju dienā rada vairāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 50% nabadzīgāko cilvēku gada laikā.
- gadā viena persona no pasaules 0,1% bagātnieku vidēji dienā emitēja vairāk nekā 800 kilogramus oglekļa dioksīda (CO2), savukārt 50% nabadzīgāko iedzīvotāju – tikai divus kilogramus.
Kopš 1990. gada CO2 izmeši uz vienu iedzīvotāju bagāto grupā ir palielinājušās par 32%, bet nabadzīgāko cilvēku izmešu daļa ir samazinājusies par 3%.
1% bagātnieku emisijas līdz 2050. gadam radīs 44 triljonu dolāru ekonomisko kaitējumu valstīm ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
«Oxfam» izpilddirektors Amitabhs Behars: «Klimata krīze ir nevienlīdzības krīze. Pasaules bagātākie finansē klimata iznīcināšanu un gūst no tās peļņu, liekot pārējai pasaulei ciest no viņu nekontrolētās varas nāvējošām sekām.»
Avoti: starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam», LETA-DPA.
