Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada marta beigās gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Tostarp 2026. gada marta beigās aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 5,39% līdz 11,68%.
Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 7,44%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,35% līdz 7,46%.
Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums marta beigās gada laikā bija no 1,53% līdz 5,26%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,15% līdz 3,3%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “CBL Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “C akciju indeksu plāns 15-50”, kura ienesīgums gada laikā bija 11,68%, seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” ieguldījumu plāns “INVL maksimālais 16+”, kura ienesīgums bija 10,96%, un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Swedbank dzīves cikla plāns 1980+”, kura ienesīgums bija 10,15%.
Savukārt mazākais ienesīgums starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, marta beigās gada laikā bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Luminor Asset Management” pārvaldītajam pensiju plānam “Luminor Indekss+ plāns 16-48”, kura ienesīgums bija 5,39%, seko “CBL Asset Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “C ilgtspējas plāns 15-50”, kura ienesīgums bija 6,23%, un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “Swedbank plāns dinamika indekss 15-54”, kura ienesīgums bija 7,08%.
Vairāk nekā gadu strādā 15 no kopumā 16 šobrīd pieejamajiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%.
Savukārt no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, lielākais ienesīgums gada laikā bija “INVL Asset Management” ieguldījumu plānam “INVL ekstra 47+”, kura ienesīgums bija 7,46%, seko “Luminor Asset Management” pārvaldītais pensiju plāns “Luminor 53-58”, kura ienesīgums bija 5,88%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “SEB Investment Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “SEB līdzsvara plāns 55-59”, kura ienesīgums bija 5,61%.
Starp pieciem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem marta beigās lielākais ienesīgums gada laikā bija “INVL Asset Management” ieguldījumu plānam “INVL komforts 53+”, kura ienesīgums bija 5,26%.
Savukārt no četriem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā bija “INVL Asset Management” ieguldījumu plānam “INVL konservatīvais 58+”, kura ienesīgums bija 3,3%.
Populārākais no visiem piedāvātajiem valsts fondēto pensiju plāniem un attiecīgi arī populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, 2026. gada marta beigās bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “Swedbank plāns sabalansētais 55-59”, kuram bija 175 003 dalībnieki (2025. gada beigas – 184 113 dalībnieki). Marta beigās minētā ieguldījuma plāna ienesīgums gada laikā bija 5,54%, kas ir ceturtais lielākais ienesīgums starp septiņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%.
Otrs populārākais marta beigās bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “Swedbank dzīves cikla plāns 1990+”, kuram bija pievienojušies 125 217 dalībnieki (2025. gada beigās – 125 175 dalībnieki), un kura ienesīgums bija 10,15%, kas ir ceturtais lielākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, bet trešais populārākais ieguldījumu plāns bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” ieguldījumu plāns “Indexo plāns jauda 16-55”, kuram bija pievienojušies 99 383 dalībnieki (2025. gada beigās – 99 434 dalībnieki), un kura ienesīgums bija 9,01%, kas ir ceturtais mazākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
