VK: Jaunizveidotajām pašvaldībām jādara vairāk, lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību

Jaunizveidotajām pašvaldībām jādara vairāk, lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību – tas pašvaldībām ļaus to funkcijas pildīt efektīvāk, produktīvāk un ekonomiskāk, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā lietderības revīzijā par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Kā norāda VK, revīzijā konstatētie trūkumi gan bijušajās, gan jaunizveidotajās pašvaldībās liecina, ka būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka “tieši cilvēkresursi ir organizācijas vērtīgākais resurss, un darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem. Novadu apvienošana radīja vienreizīgu iespēju iegūt un salīdzināt apvienoto novadu pašvaldību līdzšinējos darbības jeb produktivitātes rezultātus un atbilstoši tiem plānot nepieciešamos cilvēkresursus”.

“Izmantojot administratīvi teritoriālo reformu kā brīdi, kad jaunizveidotajām pašvaldībām ir iespēja sākt “jaunu dzīvi” un pilnveidot bijušo pašvaldību praksi daudzās jomās, revīzijā vērtējām konkrētas iespējas cilvēkresursu vadības pilnveidošanai un arī pievērsām uzmanību – vai pašvaldības neturpina iepriekšējo pašvaldību neatbilstošās prakses,” pauž Korčagins, norādot, ka revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā kā bijušajās, tā jaunizveidotajās pašvaldībās.

VK aicina pašvaldības turpmāk neatkārtot “vecās” un novērst konstatētās kļūdas un maksimāli izmantot tās iespējas, kas radušās pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Korčagins arī norāda, ka kopumā pašvaldību funkciju izpildē VK gadu no gada konstatē neatbilstības. Šī revīzija liek aizdomāties, vai iemesls tam lielā mērā nav meklējams pašvaldību izpratnē un cilvēkresursu pārvaldības organizēšanā. Revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā, kas ietekmējuši gan pareizu atlīdzības izmaksu, gan pašvaldību funkciju izpildi, piemēram, revīzijā konstatēti trūkumi ēku pārvaldībā. Neskatoties uz to, ka VK pirms diviem gadiem publiskoja revīzijas ziņojumu par trūkumiem šajā jomā, salīdzinoši maz pašvaldību savus atbildīgos darbiniekus ir sūtījuši uz mācībām zināšanu un prasmju uzlabošanai, lai novērstu iepriekš konstatētos trūkumus un uzlabotu ēku pārvaldības praksi.

Cilvēkresursu vadības attīstības problemātiku pašvaldībās kopumā iezīmē arī VK revīzijā veiktā aptauja 36 pašvaldībās. Rezultāti atklāj, ka vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, savukārt 38% pašvaldību iestāžu personāla speciālistiem trūkst atbilstošas izglītības personālvadības jomā, lai gan šo darbinieku profesionālā kapacitāte ir izšķiroša atbilstošu cilvēkresursu vadības procesu veidošanā.

Revīzijā vērtēti šādi cilvēkresursu vadības elementi – cilvēkresursu plānošana, rezultātu vadība jeb darba izpildes plānošana un novērtēšana, darbinieku atlīdzība, kā arī mācību organizēšana darbinieku profesionālai pilnveidei.

Revīzijas izlasē iekļautas jaunizveidotās Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Tukuma un Valmieras novadu pašvaldības un atsevišķos jautājumos arī bijušās pašvaldības, kas veido jaunos Ropažu un Aizkraukles novadus.

VK norāda, ka pašvaldības varētu būtiski ietaupīt resursus, ja nepieciešamo darbinieku skaitu noteiktu, balstoties uz produktivitātes mērījumiem. Revīzijā sadarbībā ar ekspertu tika izstrādāta metodika, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus par darbības rezultātiem 10 jaunizveidoto pašvaldību četrās to darba jomās un aprēķināt nepieciešamo darbinieku skaitu. Izmantojot metodiku, revidenti nepieciešamo darbinieku skaitu vērtēja četrās tipiskās pašvaldību darbības jomās – finanšu uzskaite, juridiskais atbalsts, civilstāvokļa aktu reģistrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana, 10 pašvaldībās.

Pārvērtējot jaunizveidoto pašvaldību pieņemtos lēmumus par nepieciešamo darbinieku skaitu saskaņā ar produktivitātes tendencēm, pēc VK aplēsēm revīzijas izlasē iekļautās jaunizveidoto novadu pašvaldības varētu plānot kopumā pat par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā šobrīd, tā ik gadu ietaupot 1,33 miljonus eiro budžeta izdevumus bruto darba samaksai.

VK strādāja kopā ar astoņiem pašvaldību iekšējiem auditoriem. Revīzijas laikā arī deviņām citām ieinteresētajām pašvaldībām tika dota iespēja izmantot VK metodiku. Pēc revīzijas VK plāno pasākumus, lai nodotu uzkrāto pieredzi metodikas izmantošanā pēc iespējas vairāk pašvaldību pārstāvjiem.

Rezultātu vadībā konstatēts, ka darbinieki netiek mērķtiecīgi vadīti uz rezultātu sasniegšanu. Pašvaldības nenosaka vispār vai nosaka neizmērāmus individuāli sasniedzamos mērķus, nosaka vienādas kompetences darbiniekiem dažādos amatos, kā arī trūkst izpildes prasību konkrētiem amata pienākumiem. “Rezultātā darba izpildes plānošana un novērtēšana kļuvusi par formālu un nevajadzīgi apgrūtinošu procesu bez fundamentāla mērķa – vadīt darbiniekus labāku rezultātu sasniegšanai,” revīzijā secināto skaidro Korčagins.

Revīzijas ietvaros VK veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka attiecībā uz rezultātu vadību 35 no 36 pašvaldībām ir novērojama vienlīdz neapmierinoša situācija. Tikai vienas – Liepājas pašvaldības darbiniekiem tiek noteikti konkrēti un izmērāmi individuāli sasniedzamie mērķi, kā arī tikai vienā – Jelgavas pašvaldībā ir noteiktas konkrētas amata pienākumu izpildes prasības.

Pastāvot formālai pieejai darba izpildes plānošanā un novērtēšanā, nav skaidrs, par kādu rezultātu sasniegšanu darbinieki tiek atalgoti. Darba samaksas kā instrumenta mainīgās daļas (prēmijas, naudas balvas, piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti) mērķis ir motivēt darbiniekus sasniegt pašvaldībai un tās institūcijām svarīgus mērķus. Tomēr revīzijā konstatēts, ka trūkumi mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā liedz pašvaldībām darba samaksas mainīgo daļu izmantot atbilstoši tās būtībai.

VK norāda, ka dāsni līdzekļus prēmijām, naudas balvām un piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir izlietojušas bijušās Garkalnes un Stopiņu novada pašvaldības, kas šobrīd veido Ropažu novada pašvaldību. Veicot padziļinātu šo pašvaldību atlīdzības prakses izvērtējumu, VK konstatēja 2021.gada pirmajā pusē vien nepamatoti iztērētu finanšu līdzekļu risku 154 700 eiro apmērā un neatbilstoši labai praksei izlietotus 47 300 eiro.

“Diemžēl formālā darba izpildes plānošanas un novērtēšanas pieeja tiek turpināta arī jaunizveidotajā Ropažu novada pašvaldībā, kurā konstatēti tie paši trūkumi (mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā), kas apvienoto novadu pašvaldībās. Neskatoties uz pastāvošajiem trūkumiem, pašvaldība 2022.gada budžetā prēmijām un naudas balvām ir paredzējusi izlietot 400 000 eiro,” norāda Korčagins.

Revīzijā ir konstatēta arī atlīdzības likumam neatbilstoša speciālo piemaksu un citu vispārējo piemaksu un atlaišanas pabalstu piešķiršana 74 731 eiro apmērā. Par minēto VK informēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tāpat VK padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu, atbilstoši pilnvarām, ko paredz 2019.gada grozījumi VK likumā.

Pašvaldībās kopumā trūkst mērķtiecīgas pieejas profesionālajai pilnveidei, kas var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti. Mācības un attīstības pasākumi netiek organizēti, balstoties noteiktos mērķos, kas jāsasniedz, un uzlabojumos, kas nepieciešami. Turklāt uz mācībām sūta tikai mazu daļa darbinieku – lielākoties projektu vadībā, kancelejā vai lietvedībā, finanšu daļā, grāmatvedībā un izglītībā nodarbinātos. “Šāda pašvaldību prakse nesekmē vienmērīgu personāla profesionālo attīstību un jau ir bijis iemesls nekvalitatīvai funkciju izpildei. Pašvaldībām turpmāk vajadzētu mērķtiecīgāk un vairāk ieguldīt darbinieku profesionālajā pilnveidē,” norāda Korčagins.

VK pēc revīzijas pašvaldībām cilvēkresursu vadības jomā sniegusi 14 ieteikumus, kas sekmēs pašvaldību funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2023.gada 1.decembris.