Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles (VK) revīzijas
ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies
ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē
daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu
pieejamība, liecina VK publiskotais starpziņojums ambulatoro veselības
aprūpes sistēmu Latvijā.
VK ieteikumi tika sniegti ar mērķi veicināt savlaicīgu slimību
diagnostiku un profilaksi, nodrošināt pacientiem visus pakalpojumus,
kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē un mazināt
nosūtījumus pie speciālistiem, kad primāri palīdzību var sniegt ģimenes
ārsts. VK uzskata, ka Veselības ministrijai ir jāturpina šajā jomā
uzsāktais darbs un rūpīgi jāuzrauga veikto izmaiņu ietekme, lai
nepieciešamības gadījumā meklētu jaunus risinājumus, uz rezultātu
vērstas veselības aprūpes sistēmas veidošanai. Tādēļ VK revīzijas
ieteikumu ieviešanas termiņu pagarina līdz 1.septembrim.
“Veselības ministrijas ieviestā ģimenes ārstu darba kvalitātes
novērtēšanas metodika vēl nespēj nodrošināt sākotnējo mērķi – veicināt
labāku pacientu aprūpi. To apliecina arī Nacionālā veselības dienesta
veiktās ģimenes ārstu aptaujas rezultāti. Kaut arī par šo situāciju ir
atbildīga Veselības ministrija kā nozares vadošā institūcija, bez
ģimenes ārstu iesaistīšanās procesos un konstruktīva atbalsta būs grūti
sagaidīt jelkādus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas tikai
visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā,” uzsver valsts kontroliere
Elita Krūmiņa.
No 2018.gada Veselības ministrija par 63% paaugstināja ģimenes ārstu
kapitācijas naudu, gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56%,
kā arī tika paaugstināti ģimenes ārstiem apmaksājamo manipulāciju
tarifi. Tomēr VK ieskatā nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes
pieejamība ir būtiski uzlabojusies.
2017.gadā Veselības ministrija veica izmaiņas ģimenes ārstu gada
darbības novērtēšanas sistēmā, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski
samazinot (no 13 uz 8) un izslēdzot tādus pacientu aprūpē nozīmīgus
rādītājus kā vēža skrīninga uzraudzība, kardiovaskulārā riska noteikšana
un veselības stāvokļa novērtēšana.
Tātad kvalitātes vērtēšanas kritēriji kļuva “finansiāli vērtīgāki”,
ģimenes ārsti tiek atalgoti dāsnāk, bet ārstiem izvirzītās prasības tika
pazeminātas. Ja 2015.gadā maksājumi par ģimenes ārstu gada darbības
novērtēšanu bija turpat 700 000 eiro par 13 kvalitātes kritērijiem, tad
2018.gadā, kvalitātes kritēriju skaitam samazinoties par trešdaļu (līdz
8), ģimenes ārstiem tika izmaksāti turpat 2 miljoni eiro jeb par 171%
vairāk nekā iepriekš. Tai pat laikā 2018.gada rezultāti nepārprotami
liecināja, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju,
jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien 4%
ārstu, bet 60% ārstu izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem.
Arī ģimenes ārstu aptaujas rezultāti liecina, ka vēl joprojām 36%
ģimenes ārstu šo sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār nav ar to
iepazinušies, 32% no ārstiem pacientu mērķa grupām pievēršas tikai tad,
kad ir mazāks citu pacientu pieplūdums un tam atliek laika, bet 18% šo
darbu veic epizodiski.
Atsakoties no vairākiem būtiskiem ģimenes ārstu darba kvalitātes
kritērijiem, to vietā netika ieviesti jauni pasākumi vai arī piedāvātie
risinājumi ir dārgāki, bet būtiski uzlabojumi nav panākti. Piemēram,
izslēgtais kritērijs Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings ir
aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja
saņemt papildu maksājumu (500 eiro ceturksnī), ja praksē reģistrēto
pacientu skrīninga atsaucība ir 50% dzemdes kakla vēža skrīningam un 60%
krūts vēža skrīningam.
Tomēr 46% no 424 ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā,
neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Arī saskaņā ar
Nacionālā veselības dienesta datiem kopējie vēža skrīninga atsaucības
rādītāji uzlabojas nebūtiski.
Tāpat joprojām nav atrasti pietiekami efektīvi instrumenti, lai
mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās
veselības aprūpes speciālistiem. Nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt.
Nemainīgi gadu no gada nosūtījumu skaits gadā uz 1000 reģistrētajiem
pacientiem pārsniedz 2000.
VK vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu skaits valstī joprojām turpina
samazināties, ceturtajā daļā ārstu prakšu pacientu skaits ievērojami
pārsniedz ministrijas iecerēto optimālo – 1500 pacientu robežu un ir
virs 1800. Ne vienmēr lielajās ārstu praksēs ir otrā māsa vai ārsta
palīgs.
