Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un
nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados Veselības
ministrija (VM) vēlas noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai
un reklāmai, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Anna
Strapcāne.
VM novērojusi, ka alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc
esot būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola
negatīvo ietekmi uz veselību.
Šodien publiskajai apspriešanai VM nodeva Alkoholisko dzērienu
patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu
2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko
dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības
organizācijas (PVO) pētījumiem, esot viens no efektīvākajiem veidiem,
lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. VM
rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un
internetā.
Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko
dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse esot arī citās valstīs,
piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā,
stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides
reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola
reklāma ir aizliegta radio un televīzijā, savukārt Norvēģijā – arī
internetā.
Plāns paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un
stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu
degvielas uzpildes stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots
stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī
pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.
Tāpat, VM ieskatā, ļoti būtiski esot paplašināt ambulatorās un
stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību.
Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī neesot
vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās
apkārtnē. Vienlaikus palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar
alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola
lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu rehabilitācijas
pieejamību.
VM uzsvēra, ka būtiski arī skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem,
grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi
uz veselību, ko ministrija plāno turpināt darīt. Līdztekus
izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs
jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.
Saskaņā ar VM pieejamo informāciju Latvijā 2017.gadā ar alkohola
lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no
15-64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
Jaunu cilvēku vecumā no 20 līdz 39 gadiem vidēji katrs ceturtais nāves
gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Turklāt alkohola
pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo
slogu veselības aprūpes budžetam, atzīmēja VM.
Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk
nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais
riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru
gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma
dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
Vienlaikus, pēc Slimību profilakses un kontroles centra
provizoriskajiem datiem, 2018.gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja
11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un
vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola, kas pārsniedz vidējo
Eiropas rādītāju.
Jau ziņots, ka Saeima nākamnedēļ, 8.jūlijā, ārkārtas sēdē galīgajā
lasījumā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam.
Publiski raisījušās diskusijas par šī ierosinājumu ietekmi uz alkohola
patēriņu un sabiedrības veselību. Arī veselības ministre Ilze Viņķele
(AP) paudusi, ka nevar atbalstīt šādu soli, jo, viņasprāt, Latvijai
stingri jāturas pie akcīzes nodokļa likmju saglabāšanas un pakāpeniskas
to celšanas.
