VM: Rudenī prognozējamā Covid-19 uzliesmojuma bāzes scenārija īstenošanai nepieciešami 1,33 miljoni eiro

Lai sagatavotos prognozējamajam Covid-19 uzliesmojumam rudenī, bāzes scenārijā iekļauto pasākumu īstenošanai no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 1,33 miljoni eiro, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais rīkojuma projekts.

Patlaban VM ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma “Par veselības aprūpes nozares iziešanu no Covid-19 izraisītās krīzes 2021./22.gada rudens/ziemas periodā un gatavošanos 2022./23.gada rudens/ziemas scenārijiem” projektu, kurš ir saskaņošanas procesā.

Projektā iezīmēts veselības nozarei nepieciešamais finansējums, lai sagatavotos atkārtotam Covid-19 infekcijas uzliesmojumam un iedzīvotājiem tiktu nodrošināti primāri nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī tiktu īstenoti infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, kas veicami neatkarīgi no Covid-19 celma, kas varētu izplatīties minētajā laika posmā.

VM norāda, ka, ņemot vērā jau līdzšinējo pieredzi, iespējama dažādu vīrusa celmu izplatīšanās ar atšķirīgu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu, līdz ar to nepieciešamais finansējums atbilstošu, izmaksu efektīvu infekcijas ierobežošanas pasākumu un Covid-19 pacientu ārstēšanas īstenošanai tiks pieprasīts atsevišķi, situācijā kad būs skaidrāka vai zināma epidemioloģiskās situācijas attīstība un scenārijs.

Līdz ar to no 1,33 miljoniem eiro 1,25 miljoni nepieciešami Nacionālajam veselības dienestam, lai uzturētu digitālos Covid-19 sertifikātus un vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmu.

Vēl 80 345 eiro paredzēti Slimību profilakses un kontroles centram, lai nodrošinātu Covid-19 datu analīzes.

Līdzekļus plānots piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

LETA jau rakstīja, ka, gatavojoties nākamajam Covid-19 vilnim, Latvijā ir paredzēti vairāki scenāriji.

Viens no scenārijiem paredz, ka Covid-19 būs kā sezonāla infekcija, kā rezultātā gaidāma zema sabiedrība imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimstības gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.

Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits, ieskicēja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Arī šajā gadījumā nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits, sacīja VM speciāliste.

Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanas gadījumu skaits. Janka norādīja, ka pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus, jo slimnīcās paredzēto gultu skaits nevar pārsniegt 3300.