“Volkswagen” brīdina par rūpnīcu slēgšanu Vācijā

Situācija iezīmē plašākas problēmas Eiropas auto nozarē; prasību atteikties no automašīnu ražošanas ar iekšdedzes dzinējiem varētu pārskatīt

Eiropas lielākais autoražotājs «Volkswagen» paziņojis, ka tam nāksies slēgt rūpnīcas un atlaist darbiniekus Vācijā.

RIHARDS PLŪME, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents, EURANET PLUS

«Volkswagen» nedienas iezīmē plašākas problēmas Eiropas auto nozarē, tostarp nespēju konkurēt ar Ķīnā ražotajiem elektroauto, kas pārpludina tirgu. Tādēļ izskanējis, ka Eiropas Savienības (ES) prasība pilnībā atteikties no automašīnu ražošanas ar iekšdedzes dzinējiem 2026. gadā varētu tikt pārskatī-ta.

Autobūve – nozīmīga niša Vācijas ekonomikā
Tikpat grūti, cik ziemā reizēm ir iedarbināt auto, tikpat grūti šobrīd šķiet «pielaist» Vācijas noslāpušo ekonomiku. Vēl drūmāku situāciju padara nedienas auto ražošanā, kas rada aptuveni 4% no kopējās pievienotās vērtības Vācijas ekonomikā, un vēl 4%, ja ņem vērā ar auto ražošanu saistītās jomas, piemēram, metāla vai gumijas ražošanu. Lai gan auto nozares nozīme Vācijas ekonomikā pēdējo gadu laikā ir mazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti būtiska. Tādēļ satraukumu radījis lielākā Vācijas un arī Eiropas autoražotāja «Volkswagen» paziņojums par to, ka pirmo reizi tā
87 gadu pastāvēšanas vēsturē tas būs spiests slēgt rūpnīcas Vācijā.
Jau pagājušajā gadā «Volkswagen» uzsāka izmaksu samazināšanas programmu, kuras mēr-ķis ir līdz 2026. gadam ietaupīt 10 miljardus eiro. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka izmaksas jāsamazina par vēl 4 miljardiem eiro.
«Volkswagen» grupas izpilddirektors Olivers Blūms vēstulē darbiniekiem iezīmējis drūmu ainu – Eiropas automobiļu tirgus atrodas ļoti izaicinošā un nopietnā situācijā. Rezultātā «Volkswagen» grupas desmit automašīnu markas ir pilnībā jāpārstrukturē, un rūpnīcu slēgšana vairs netiek izslēgta, sacīja Blūms, piebilstot, ka «Volkswagen» arī jūtas spiests lauzt darba aizsardzības līgumu, kas ir spēkā kopš 1994. gada.
«Volkswagen» gan neatklāj konkrētus skaitļus, cik no aptuveni 120 000 darbavietu Vācijā varētu tikt likvidētas. Uzņēmums arī nav atklājis to, kuras rūpnīcas tiks slēgtas. Taču runa varētu būt par vismaz divām. Tāpat tiek runāts par «Audi» rūpnīcas slēgšanu Beļģijā.

Gatavojas samazināt ražošanu Eiropā par 10 procentiem
«Volkswagen» grupas finanšu direktors Arno Antlics skaidroja: «Ja paskatāties skaitļos nedaudz dziļāk, kļūst ļoti skaidrs, ka «Volkswagen» zīmolam, tieši Vācijas rūpnīcās, ir lielas problēmas izmaksu ziņā, mums šī problēma ir jārisina, un mēs to darīsim. Mēs darbojamies ļoti izaicinošā vidē, sevišķi, ja skatāmies uz cenām. Mēs vēlamies samazināt mūsu ražošanas apjomu Eiropā par 10%. Mēs nesagaidām, ka tirgus Eiropā būtiski augs, tādēļ mums ir jāpielāgojas.»
Daļa ekspertu nedienās vaino uzņēmuma struktūru. Proti, valstij jeb Vācijas Lejassaksijas federālajai zemei joprojām pieder viena piektā daļa uzņēmuma akciju un pastāvīga vieta uzraudzības padomē. Valstij dota iespēja bloķēt būtiskus uzņēmuma lēmumus, un tas jau sen bremzējot normālu uzņēmuma darbību.
Taču tajā pašā laikā eksperti norāda uz to, ka Vācijas ekonomikas konkurētspēja jau ilgstoši bijusi vāja, un līdz ar Vācijas lielo uzņēmumu nedienām šī problēma vienkārši kļūst redzamāka. Situāciju sliktāku padara arī lētāko Ķīnas elektroauto masveida ieplūšana Eiropas tirgū, uz ko Brisele jau reaģējusi, paziņojot par tarifiem.

Konkurence elektroauto nozarē liela
Ne tikai «Volkswagen», bet arī citi Eiropas autoražotāji ir ie-strēguši pārejas procesā. Iekšdedzes dzinēju automašīnu ražošana ir nesusi tiem lielu peļņu. Savukārt pašreiz notiekošā pāreja uz elektroauto ražošanu ir dārga, un konkurence ir liela.
«Volkswagen» ieguldījumi pārejā uz elektroauto ražošanu nav atmaksājušies, kā cerēts. Pāreja ir bijusi lēna, un pārdošanas apjomi nebūt neuzlabojas.
Briseles tarifi kaitēs arī «Volkswagen» grupas darbībai Ķīnā, uzsver uzņēmums. Eiropas Komisija Ķīnā ražotajai «Teslai» noteikusi zemākus tarifus, un uz tādu pašu pretimnākšanu cer arī «Volkswagen», kas Ķīnā ražo apvidus elektroauto «Cupra Tavascan». Ja Brisele nespers soli pretī, šī auto ražošana vienkārši tiktu apturēta, norādījis zīmola vadītājs.
Vairāki autoražotāji uzstādījuši ambiciozus mērķus – drīz vien ražot tikai ar elektrību darbināmus auto. Tomēr «Mercedes», «Volvo» un citi jau atsakās vai apdomā atteikties no mērķa līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz elektroauto ražošanu. Eksperti aģentūrai «Bloomberg» skaidro, ka autoražotāji, nosakot mērķus, nav pietiekami reālistiski novērtējuši to, kādas cenas cilvēki būtu gatavi maksāt par elektroauto, kā arī nenodrošinājās, lai to ražošana būtu rentabla.
«Tas, ko zinām droši, ir tas, ka daudziem Eiropas autoražotājiem ir problēmas un «Volkswagen» ir to priekšgalā. Eiropā ir pārprodukcija, pārdošanas apjomi tā arī īsti nav atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, elektroauto pārdošanas apjomi samazinās, un ir jauni konkurenti, tādi kā «Tesla» un Ķīnas konkurentu ienākšana, kas padara ražotāju dzīvi sarežģītu,» norādīja «Bloomberg» autonozares eksperts Stefans Nikola.
Autonozarei Eiropā patiesi kopumā neklājas viegli, un ražošanas izmaksas samazināt jau ilgstoši cenšas ne tikai «Volkswagen».
Analītiķu ieskatā tādi ražotāji kā «Volkswagen», «Stellantis» un «Renault», kuriem pieder desmitiem rūpnīcu, ilgstoši darbojušies nerentabli.
Milzīgie ieguldījumi, kas nepieciešami, lai konkurētu elektrisko automobiļu jomā, lētās Krievijas enerģijas zudums, kā arī sarūkošās perspektīvas Ķīnā – tas viss ražotājiem tuvākajā nākotnē sola grūtus laikus. ◆

«Volkswagen» markas automašīnas tiek gatavotas izsūtīšanai no rūpnīcas.
Foto: dpa/picture-alliance, Julian Stratenschulte.