Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) tirgus kontroles laikā secinājis, ka ne visi zivju tirgotāji spēj pierādīt legālu zivju izcelsmi, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
15.decembrī VVD sadarbībā ar PVD visā Latvijā vienlaicīgi veica zivju tirdzniecības vietu pārbaudes ar mērķi pārliecināties, vai tirgotās zivis ir nozvejotas likumīgi un tirgotāji ievēro to tirdzniecības noteikumus.
Kā norāda Jalinska, pārbaudot 23 zivju tirgotājus Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Talsos, Daugavpilī, Rēzeknē un Limbažu novadā, tika konstatēti deviņi pārkāpumi, no kuriem piecos gadījumos sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.
Pārkāpumi vienlīdz tika konstatēti gan jūrā, gan iekšējos ūdeņos nozvejotu zivju tirdzniecībā. Administratīvā pārkāpuma lietvedība sākta par pārkāpumiem saistībā ar zvejas produktu izcelsmes apliecinošu dokumentu – pavadzīmju vai produktu partijas identifikācijas koda neesamību, piebilst VVD pārstāve.
Savukārt princips “Konsultē vispirms” tika piemērots par mazākas nozīmes pārkāpumiem, piemēram, ja pavadzīmē nav norādīts zvejas licences numurs. Tirdzniecības vietā Daugavpilī PVD veica tirdzniecībā esošo zivju izņemšanu, jo tirgotājs nevarēja uzrādīt plaužu likumīgas ieguves apliecinošus dokumentus.
VVD atgādina, ka Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, darbojas zivju izcelsmes izsekojamības princips “No tīkla līdz šķīvim”. Lai patērētājs būtu drošs, ka iegādājas likumīgi nozvejotas zivis, ieviesti vairāki nosacījumi, kas jāievēro zvejniekiem, zivju transportētājiem, pārstrādātājiem, importētājiem un tirgotājiem.
Katrs nozvejas daudzums tiek speciāli marķēts ar QR kodu, kas tālāk seko līdzi zivīm un to pārstrādes produktiem līdz pat mazumtirdzniecībai. Latvijā izsekojamības princips pagaidām darbojas tikai attiecībā uz jūrā nozvejotām zivīm. Taču arī iekšējos ūdeņos noķertas zivis atļauts tirgot zvejniekiem, kuri saņēmuši licenci komerczvejai, vai tirgotājiem, kuriem tirdzniecības vietā ir zivju izcelsmi apliecinoši dokumenti.
Gadījumā, ja zivju tirgotājs zivis iegādājies realizācijai tieši no zvejnieka vai akvakultūras uzņēmuma, preču pavadzīmē jābūt norādītam zvejas licences numuram vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuram, ja produktus piegādājis PVD atzīts akvakultūras nozares uzņēmums. Savukārt pašpatēriņa zvejniekiem un atpūtas zvejas veicējiem – makšķerniekiem, vēžotājiem un zemūdens medniekiem, savas noķertās zivis tirgot nav atļauts.
VVD aicina iedzīvotājus arī šī gada nogalē, gādājot zivis svētku galdam, pievērst uzmanību iegādāto zivju likumīgai izcelsmei. Gadījumos, ja pircējam ir šaubas par tirgoto zivju legālu izcelsmi vai zivis piedāvā makšķernieki, zemūdens mednieki vai pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas veicēji, VVD aicina ziņot Valsts vai pašvaldības policijai, vai arī PVD. VVD ziņojumus iespējams iesniegt, zvanot uz tālruni 26 338 800, vai izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.
Foto: VVD
vai ar to mainas zivs garsha???
genocids pret zvejniekiem un tirgotajiem turpinas
Vai strimalām nevajadzēja maksāt 8 eur kg , tur jau arī roku darbs kā ar ” Gotiņām ” ?