Divu saimniecību laukos Iecavas pusē šogad eksperimentāli iesētas no Francijas ievestu eļļas linu sēklas, lai pārbaudītu to augšanu Latvijas zemē.SIA «Iecavnieks» direktors Dainis Lagzdiņš uzskata, ka šī kultūra varētu kļūt par glābiņu no krīzes daudziem Latvijas zemniekiem.Izmēģinājums notiek SIA «Iecavnieks» speciālistu pārraudzībā, kas eļļas linus audzē un pārstrādā septiņus gadus. Uzņēmuma direktora vietniece Anita Vismane, kuras dzīvesbiedra vadītā saimniecība «Vismaņi» arī ir viena no eksperimenta dalībniecēm, «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka ar linu audzēšanu daudz problēmu nevarētu būt, galvenais ir iemanīties to novākšanā. Šajā ziņā «Iecavnieka» kūlēji esot pieredzējuši un gatavi sniegt palīdzīgu roku zemniekiem, kuri būtu ieinteresēti sadarboties.No «Iecavnieka» apkoptajām platībām lini aizņem nedaudz vairāk par desmit procentiem. No tiem iegūtajai lineļļai un maltajām sēklām esot īpaši labs noiets Lietuvas tirgū. Liela interese par šiem produktiem radusies arī Francijā, tāpēc nodibināta sadarbība. Latvieši linu šķirņu ‘Alaska’ un ‘Iceberg’ sēklas iegādājušies no franču saimniecībām, un izaudzēto linsēklu cena biržā varētu būt 250 – 300 latu par tonnu, vērtē D. Lagzdiņš. Viņaprāt, lini varētu būt labs aizvietotājs cukurbietēm augu sekas nodrošināšanā, lai rapši un kvieši nenoplicinātu augsni.Uzņēmums jau reģistrē augkopības saimniecības, kas vēlētos piedalīties šajā projektā, un interese esot jūtama. Bijusī cukurbiešu audzētāja Vēsma Veģere, taujāta par iespēju piedalīties šajā projektā, «Bauskas Dzīvei» pauž bažas, vai viņas apstrādātās mālainās augsnes Rundāles un Svitenes pusē liniem derēs. A. Vismane skaidro, ka vieglākas augsnes labāk tīk stiebru liniem, bet eļļas lini, kas ir īsāki augumā un lielākām pogaļām, neesot izvēlīgi.
