Piektdien, 18.jūnijā, Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) administrācijas un sešu novadu pašvaldību speciālisti apmeklēs Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātu, kur apgūs pieredzi dabas parku pārvaldības sistēmas izveidē un to apsaimniekošanā, portālu informēja ZPR speciālists Juris Kālis.Brauciens notiks Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta “Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē” gaitā. Projekts izstrādāts ar mērķi paaugstināt dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitāti, radot priekšnoteikumus vērtīgu sugu un biotopu aizsardzībai, ūdeņu un mežu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai reģionā, sevišķi NATURA 2000 teritorijās. Projekta vadošais partneris ir Zemgales Plānošanas reģiona administrācija, bet partneri – Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Krustpils, Rundāles un Viesītes novads, kuros pēc administratīvi teritoriālās reformas ietilpst projektā aptvertās Rundāles, Kūku, Saukas un Vilces pagastu teritorijas. Projektā plānotās aktivitātes vērstas uz iztrūkstošo Dabas aizsardzības plānu izstrādi piecām teritorijām, institucionālā vadības modeļa ieviešanu un sabiedriskā vides monitoringa sistēmas izveidi Bauskas un Daugavas ielejas dabas parkos, infrastruktūras uzlabošanu un iedzīvotāju izglītošanu dabas aizsardzības jomā. Projekta ieviešanas laikā, kas ilgs līdz 2011.gada aprīlim, četrām teritorijām paredzēts izstrādāt Dabas aizsardzības plānu, bet esošo aktualizēt – Saukas dabas parkam. Savukārt, lai izveidotu Bauskas un Daugavas ielejas dabas parku administrēšanas un apsaimniekošanas sistēmu, notiek vairākās Latvijas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās jau darbojošos modeļu izpēte. Tā nesen pieredzes apgūšanas nolūkā zemgalieši apmeklēja Engures ezera dabas parku, kur izveidots īpašs fonds – sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir apsaimniekot minēto aizsargājamo teritoriju. Fonda darbību nodrošina direktors, bet uzrauga – konsultatīvā padome, kurā ietilpst vietējo pašvaldību un virsmežniecību, akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārstāvji. Lai arī valsts atbalsts parka apsaimniekošanā ar katru gadu samazinās un sarūk arī strādājošo skaits, teritorijas kopēji tomēr nodrošina ezera niedru pļaušanu, piekrastes pļavu atjaunošanu, ganot savvaļas liellopus un zirgus, atkritumu savākšanu, orhideju takas un putnu novērošanas torņu uzturēšanu, kā arī makšķernieku un tūristu apkalpošanu. Bez tam projektā iesaistītie partneri apmeklēja arī Ķemeru nacionālo parku, kur iepazinās ar Eiropas Savienības LIFE programmas atbalstītā projekta ieviešanu Slampes upes dabiskuma atjaunošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tā kā katram dabas parkam ir savas īpatnības, kas prasa atšķirīgu pieeju piemērotākā apsaimniekošanas modeļa izvēlē, zemgalieši šonedēļ iepazīsies arī ar Mazsalacas un Burtnieku novada pieredzi gan dabas parku pārvaldībā, gan finanšu resursu piesaistē. Vienlaicīgi minētā projekta gaitā partneri piecos dabas parkos izgatavo un uzstāda informatīvās un servisa zīmes, virziena norādes un informatīvos stendus, labiekārto atpūtas vietas. Kopš gada sākuma Latvijas Dabas muzeja atbalsta biedrības speciālistu vadībā divas dienas mēnesī notiek 20 vides gidu sagatavošanas kursi, kas noslēgsies rudenī. Ir uzsākta arī bagātīgi ilustrētas grāmatas sagatavošana, kas vēstīs par nozīmīgākajām Zemgales dabas vērtībām.
