Vidējais palu maksimuma līmenis šogad pārsniegts Mūsā pie Bauskas, Lielupē pie Jelgavas un Kalnciema.
Pēc aukstās un sniegiem bagātās ziemas pavasaris iestājās ļoti strauji – sniega kušana un ūdens līmeņa celšanās upēs šogad sākās marta otrās dekādes beigās, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.Ledus gāja marta trešajā dekādē, savukārt augstākais palu ūdens līmenis Latvijas upēs tika sasniegts laikā no 22. marta līdz 10. aprīlim.Zemgales upēs desmit Lielupes baseina novērojumu stacijās augstākais palu līmenis reģistrēts no 22. līdz 30. martam, vienīgi Misā pie Lielveisiem – 6. aprīlī.Lielupes augštecē, posmā Mežotne-Staļģene, šogad plūdu varbūtība bija 25 – 30%, kas atkārtojas vienu reizi 3 – 4 gados, vēstī hidrologi. Palu maksimums šajā posmā pārsniedza ilggadēji vidējo palu maksimālo līmeni attiecīgi par 0,5 un 0,65 m. Lielupē pie Mežotnes līmenis šogad bija par 2 m zemāks nekā augstākais līmenis 1946. gada martā. Te pēdējo reizi augstāks līmenis novērots 2007. gada martā. Savukārt pie Staļģenes, kur krasā upes krituma samazināšanās bieži izraisa ledus sastrēgumus, līmenis šogad bija par 0,85 m zemāks par ilggadējo maksimumu, kas fiksēts 1914. gada februārī. Te augstāks līmenis pēdējo reizi bijis 1996. gada aprīlī.Lielupē pie Kalnciema un Jelgavas, kā arī Mūsā pie Bauskas applūšanas varbūtība bija attiecīgi 5,5%, 6% un 7% jeb vidēji vienu reizi 17, 18 un 14 gados. Ilggadēji vidējais palu maksimums tika pārsniegts attiecīgi par 1,06 m, 0,84 m un 0,93 m. Jelgavā un Kalnciemā līdz šim augstākais līmenis novērots 1951. gada aprīlī. Bauskā, Jelgavā un Kalnciemā pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad bija 1979. gada aprīlī.
