Šodien, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministru Arturu Tomu Plešu (AP), lauksaimnieku organizāciju pārstāvji
kritizēja ministru un pieprasīja pildīt viņu izvirzītās prasības un
atbildēt uz jautājumiem.
Sarunas gaitā ministrs iezīmēja Latvijas nākotnes vīziju uz zaļā
kursa izvirzīto mērķu sasniegšanu. Viņam atbalstu pauda atsevišķas
lauksaimnieku organizācijas, piemēram, bioloģiskie lauksaimnieki,
biškopji u.c., norādot, ka lauksaimnieki ir dažādi un dažādas ir arī to
izmantotās saimniekošanas metodes.
Taču lielo saimniecību pārstāvji stingri uzstāja uz to, lai ministrs
atbild uz viņam iesniegtajiem jautājumiem un piedāvā problēmu
risinājumus.
Ņemot vērā, ka sarunas laikā ministrs nesniedza atbildes, biedrības
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš emocionāli
paziņoja, ka negrasās veltīt savu laiku, lai klausītos teātri.
“Jūs neplānojat atbildēt uz jautājumiem, kurus mēs iesniedzām? Es
negribu veltīt stundu sava laika, lai dzirdētu sarunas par un apkārt
šiem jautājumiem. Mēs, septiņas organizācijas, uzrakstījām konkrētus
jautājumus. Kad Jūs sniegsiet atbildes? Jūs runājat, ka mums kopā ir
jārisina problēmas. Jūs sīkumus mums nespējat atbildēt. Tie ir sīkumi.
Jūs runājat par balansu. Kur ir balanss? Tas, ka jūs atvēlat nodokļu
maksātāju naudu sabiedrības dezinformēšanai, tur jūs redzat balansu,”
sašutumu pauda Lazdiņš.
Viņš ministram jautāja, kad tiks risināts tas, ko pieprasa zemnieku
organizācijas, jo, pēc viņu domām, ministrs nav varējis atbildēt uz
četriem jautājumiem, kas zemnieku organizācijām ir būtiski.
Taču Plešs pateicās par emocionālo viedokli un tikšanos beidza.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA sacīja, ka trešdienas sanāksme
izvērsās par smalku sabiedrisko attiecību gājienu un “preses konferenci”
ar mērķi runāt par visu, bet ne konkrētu vēstuli, piesaucot augu
aizsardzības līdzekļus, zaļo kursu, dialogu, un nepatiesi radot
iespaidu, ka vēstules parakstītāji ir pret zaļo kursu.
“Tā ir gļēva rīcība no ministra. Mums ir steidzīgi jārisina esošā
krīze, situācija ir sprādzienbīstama,” uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre,
piebilstot, ka vēstules centrālais punkts ir turpmāk pie publikāciju
satura izstrādes, kurš tiek veikts par valsts budžeta naudu caur
Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF), iesaistīt zinātniekus un
praktiķus.
“Nesaprotam, kā Plešš zinātnieku un sociālo partneru iesaisti var interpretēt kā cenzūru,” komentēja biedrības pārstāve.
Biedrībā skaidroja, ka realitātē LVAF tiek izmantots, lai pasniegtu
vienpusēju informāciju par vides jautājumiem, kur saturu par
piešķirtajiem līdzekļiem veido vides organizācijas, bez vispusīgas un
objektīvas zinātnieku vai nozaru pārstāvju iesaistes. Tā rezultātā
lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pozicionēti kā dabas postītāji, kas
biedrības ieskatā ir aplami.
“Ir absolūti nekorekti pārmest lauksaimniekiem par pārāk asu reakciju
vai mākslīgu situācijas sakāpināšanu,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja, ka lauksaimnieki jau decembrī lūdza VARAM pārskatīt
satura veidotāju sastāvu, nosūtot konkrētu piemēru, kur ar LVAF atbalstu
ir pasniegta nepatiesa, melīga informācija un slēpti reklamētas
politiskās personas.
Vienlaikus, tā kā ministrija uz aicinājumiem atbildi nesniedza,
biedrība jau no aprīļa mēģinājusi vienoties par tikšanos, taču tas nav
izdevies. Pēc valdes priekšsēdētāja vietnieces sacītā, tālāk ministrijai
tika nosūtīta vēstule, kur “Zemnieku saeima” atkārtoti atgādināja par
LVAF finansētā satura veidošanas principu.
“Arī pašlaik ministrs nav reaģējis un ir gatavs runāt par visu, tikai
ne šīs vēstules prasībām. Šodienas tikšanās ministrs gļēvi pat
nemēģināja risināt konkrēto problēmu,” secināja Dzelzkalēja-Burmistre,
piebilstot, ka ministra izvēle nesniegt prasītās atbildes liek
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošajām organizācijām
turpināt esošo krīzi risināt ar tām metodēm, kuras tām pieejamas. Cita
starpā biedrībā apstiprināja, ka jūnijā paredzētie protesti ir spēkā un
patlaban organizācijas vienojas par konkrētu datumu.
Kā ziņots, lauksaimnieki un mežsaimnieki gatavojas plašiem protestiem
laikā starp 15.jūniju un 23.jūniju, aģentūru LETA informēja biedrības
“Zemnieku saeima” pārstāvji.
21.maijā biedrības “Zemnieku saeima”, “Latvijas meža īpašnieku
biedrība”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, “Latvijas
Jauno zemnieku klubs”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības
padome”, “Lauksaimnieku apvienība” un “Lauksaimniecības statūtsabiedrību
asociācija” nosūtīja SIA “EHR Mediju Grupa” un Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministram, Latvijas vides aizsardzības fonda
(LVAF) padomes priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam (AP) atklātu
vēstuli.
Tajā ministrs tika aicināts publiski atvainoties par no valsts
budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par “masu
slepkavām”, kā arī aicinot mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas
noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski
pamatotas, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu
informāciju, vai reklamēt politiskas personas.
“Lai atbildētu uz mūsu prasībām, devām ministram un “EHR Mediju
Grupai” laiku līdz 28.maija plkst.11. Cienām “EHR Mediju Grupa”
attieksmi, atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos,
kā arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no Pleša nav saņemta
nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno
atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no politiķiem, mēs savas
problēmas risinām, nevis piekopjam “strausa politiku”,” skaidroja
biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja-Burmistre.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis
Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju
un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir
spiesti organizēt plašas protesta akcijas.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas
dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu
pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru
informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazas un lielas
saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500
000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena
lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu
vairāk nekā 4000 darbiniekus.
