Neraugoties uz silto ziemu, šajā apkures sezonā granulu cenas premium jeb privātpersonu (mājsaimniecību) segmentā atbilstoši prognozēm ir palielinājušās par aptuveni 30 eiro tonnā un šobrīd sasniedz vidēji ap 240 eiro tonnā (bez PVN) pie Latvijas granulu ražotājiem. Galvenokārt cenu kāpumu izraisījis izejmateriālu deficīts Vācijas un Austrijas tirgos ar attiecīgu granulu ražošanas samazināšanos, kas liek tirgotājiem no ārvalstīm vērsties pie Latvijas granulu ražotājiem, veicinot cenu pieaugumu.
“Jāteic, ka arī vietējā tirgū interese par granulām ir būtiski lielāka nekā parasti. Iespējams, sāk beigties Covid-19 laikā iepirktie krājumi, un, lai gan par vietējo izejmateriālu trūkumu pagaidām vēl nevaram sūdzēties, cenas ir kāpušas. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur ir samazināts PVN granulām, kas, protams, palīdz nedaudz samazināt cenu, bet arī nepasargā no cenu kāpuma, jo palielinās pieprasījums. Vienubrīd tas uzkāpa tik strauji, ka pat sākās granulu imports no Igaunijas,” stāsta Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
Kā prognozē Didzis Palejs, cenu kāpums gaidāms arī turpmāk, un to galvenokārt ietekmēs divi faktori. Pirmais – pēdējos piecos gados Centrāleiropā, kur vēsturiski ir veidojušies plaši egļu meži, klimata pārmaiņu dēļ sarosījušies mizgrauži, kas īpaši iecienījuši pieaugušas egles. Līdz ar to veidojas egļu zāģbaļķu deficīts, atsevišķas zāģētavas nestrādā ar pilnu jaudu, un granulu ražotājiem trūkst zāģēšanas blakusprodukta – skaidu, no kā tiek ražotas granulas.
Otrs faktors ir ASV tarifu ietekmē mainītās zāģmateriālu plūsmas, kas rada problēmas ar noietu. Ja Latvijas zāģētavas spēj strauji reaģēt uz dažādām pārmaiņām, vecajā Eiropā zāģētāji nav tik elastīgi, un procesi ir palēninājušies. Ar šīm problēmām jārēķinās pāris turpmākos gadus.
Tāpat jārēķinās ar kopējā enerģētikas tirgus ietekmi, piemēram, malkas cenas kā katru gadu šajā laikā ir palielinājušās.
“Ja runājam par enerģētisko koksni kopumā, situācija, visticamāk, neuzlabosies, jo piedzīvojam kārtējo silto ziemu: godīgi sakot, mežizstrādē varam teikt, ka jau pusotru gadu strādājam rudenī. Meža mašīnu darbam vislabākie apstākļi ir sausums vai sals, kurus, šķiet, šogad velti gaidām. Ne vien risks tehnikai nogrimt, bet arī pastāvīgs darbs dubļos un mitrumā būtiski samazina produktivitāti un palielina apkopju un remonta izdevumus. Samazinātos mežizstrādes apjomus vēl nejūtam, jo dzīvojam no uzkrājumiem. Taču, ja sals neiestāsies, jau janvārī varētu palielināties šķeldas cenas,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Uz granulām, tāpat kā jebkuru jomu, attiecas mūžsenā patiesība, ka “ragavas jātaisa vasarā”: arī kurināmo kokrūpnieki rekomendē labāk iepirkt pirms vai pēc aktīvās apkures sezonas – būs lētāk.
