21.-22.decembrī, kad Zemes ziemeļu puslodē atzīmēs ziemas saulgriežus, visā Latvijā gaidāms sniegs, prognozē sinoptiķi.
21. un 22.decembris būs gada īsākās dienas. Nakts no piektdienas uz
sestdienu būs gada garākā nakts, un 22 minūtes pēc pusnakts būs
saulgriežu mirklis, kad sāksies astronomiskā ziema.
Saules spīdēšanas ilgums piektdien un sestdien būs no sešām stundām
un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz
septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā
Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras
pārvaldes Saules kalkulatora.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos,
Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā,
Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas
pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26,
bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Tiesa, izredzes ieraudzīt saullēktu vai saulrietu Latvijā būs mazas,
jo debesis klās mākoņi un tikai vietām mākoņu sega uz brīdi var
pašķirties. Piektdien nedaudz snigs un sniega sega kļūs par vienu līdz
trim centimetriem biezāka, sestdien nokrišņu būs pavisam maz un kļūs
siltāks – gaiss iesils līdz +1..-2 grādiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem
sniega segas biezums patlaban ir no 2-4 centimetriem daudzviet valsts
rietumu un centrālajā daļā līdz 10-11 centimetriem Jēkabpilī un Vidzemes
augstienē.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski
tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts,
kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina
savu virzienu.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts –
īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām
minūtēm vēlāks, un dienas garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina.
Astronomiskais pavasaris sāksies 2019.gada 20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.
