
Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecības projektam Latvijā ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.
“Conexus” pārstāvji iepriekš informēja, ka projekta īstenošanās gadījumā ūdeņraža koridoru Latvijā attīstītu paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam.
Uzņēmumā norāda, ka Ziemeļeiropas reģionā patlaban tiek pētīti vairāki alternatīvi varianti ūdeņraža pārvades infrastruktūras attīstībai, no kuriem viens projekts paredz arī Latvijas iesaisti un šķērsotu Latvijas teritoriju.
Tomēr pašreizējais izpētes posms ir tikai viens no pirmajiem soļiem ceļā uz iespējamu projekta īstenošanu, tostarp ir jāveic IVN, kā arī citi ar tehnisko un ekonomisko izpēti saistīti uzdevumi.
Kompānijā norāda, ka Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades maģistrāli, tieši savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju.
Plānotais IVN ir nepieciešams, lai savlaicīgi identificētu un izvērtētu projekta iespējamo ietekmi uz vidi un iegūtu faktos balstītu informāciju, kas tiks izmantota turpmākajiem lēmumiem par koridora attīstību Latvijā.
“Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka izpētes teritorija aptver desmit Latvijas pašvaldības un tās gaitā iegūtā informācija tiks nodota Valsts vides dienestam (VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP). “Šie dati būs nozīmīgi ne tikai konkrētā projekta izvērtēšanā, bet sniegs būtisku ieguldījumu arī turpmākā teritoriju attīstības plānošanā un vides pārvaldībā,” norāda Bariss.
Latvijā projekta IVN izpētes teritorija aptvers desmit pašvaldības – Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadus. Latvijas teritorijā plānotais cauruļvada garums ir aptuveni no 270 līdz 300 kilometriem atkarībā no izvēlētā novietojuma un starpsavienojuma vietas ar Igauniju.
Jau ziņots, ka, izveidojot specializētu ūdeņraža infrastruktūru Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, tiks samazināta Eiropas atkarība no importētajiem fosilajiem energoresursiem, nodrošināta rūpniecības dekarbonizācija un veicinātas investīcijas atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža tehnoloģijās.
Projekta attīstība tika sākta ar priekšizpētes posmu 2024. gadā, kurā tika analizēti tehniskie, ekonomiskie un regulatīvie priekšnoteikumi ūdeņraža koridora īstenošanai. Patlaban turpinās detalizētās izpētes un plānošanas posms, ko paredzēts īstenot līdz 2027. gadam.
Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekts paredz līdz 2040. gadam nodrošināt aptuveni 2,7 miljonus tonnu ūdeņraža gadā. Savukārt līdz 2050. gadam tā īstenošana varētu palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 37 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā.
Projekts ir stratēģisks instruments Eiropas Savienības nozīmīgāko enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai. Eiropas Komisija projekta izpētes posmam ir piešķīrusi 6,8 miljonus eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta.
Atbilstoši pašreizējām aplēsēm projekta būvniecību varētu sākt ap 2029. gadu, savukārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā plānota 2033. gadā.
LETA jau vēstīja, ka “Conexus” apgrozījums pagājušajā gadā bija 74,197 miljoni eiro, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 38,7% un bija 23,51 miljons eiro.
“Conexus” lielākais akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.