Saistībā ar Krievijas embargo un piena pārprodukciju Eiropas
Savienībā turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas atsaucas arī uz
Latviju, kur augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena
samazinājusies par 7%, bet septembrī samazinājums gaidāms 25%-26%
apmērā.
To šodien biedrības “Siera klubs” rīkotajā diskusijā atzina
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta
direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
“Embargo nozarei ir nopietns pārbaudījums un visspēcīgāk parādās kā
iepirkuma cenas kritums. Latvijā augustā samazinājums bija 7%, jo
embargo tikko stājās spēkā, taču, ņemot vērā Lauksaimniecības datu
centra prognozes, septembrī cenas samazinājums pret jūliju būs daudz
straujāks, sasniedzot 25%-26%, kas ir apmēram 24,21 eiro par 100
kilogramiem piena,” sacīja Krieviņa.
Viņa arī akcentēja, ka šis ir vidējais rādītājs, līdz ar to būs saimniecības, kur kritums būs mazāks vai arī lielāks.
“Eiropā arī vērojams cenu samazinājums, turklāt visās valstīs piena
iepirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir palielinājies, kas liek domāt, ka
ražotāji gatavojas kvotu atcelšanas brīdim un veido uzkrājumus. Ja
raugāmies, kā Krievijas embargo ietekmējis piena produktu cenas,
lielākais kritums bijis vājpiena pulverim – 170 eiro par 100 kilogramiem
otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 208 eiro attiecīgajā laika posmā pērn.
Latvijā šis cenas samazinājums ir 24%, kas jātulko kā embargo ietekme,”
sacīja Krieviņa.
Tāpat viņa norādīja, ka Latvija 2013.gadā piena produkciju uz
Krieviju eksportēja 27 miljonu eiro apmērā, no kā 15 miljoni eiro
veidoja siera produktu vērtība.
“No kopējā Latvijas piena produkcijas eksporta – sviesta, piena
pulvera, krējuma – tie ir tikai apmēram 11%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi
tomēr nebija likuši visus akcentus tikai uz Krievijas tirgu,” norādīja
ZM eksperte.
Vienlaikus viņa atzina, ka embargo noteikšana devusi arī zināmu
labvēlīgu ietekmi, jo “tas licis sarosīties, piemēram, Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas rosināja ļoti veiksmīgu
vietējo produktu reklāmas kampaņu”.
Kā ziņots, zemnieku organizācijas jau septembra sākumā norādīja, ka
saistībā ar krītošajām piena iepirkuma cenām piena pārprodukciju un
neskaidro situāciju pēc gaidāmās kvotu atcelšanas piensaimniecības
nozarei jāpiešķir “force majeure” statuss, kas ļautu saņemt papildu
atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām.
Zemnieki norādīja, ka krīze piensaimniecībā ir jārisina nekavējoties,
lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus.
Tagad vēl situācija saimniecībās neesot sasniegusi maksimālo lejupslīdi,
par septembri maksājumi vēl sekos, līdz ar to reālo situāciju piena
saimniecības izjutīšot pēc neilga laika.
Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro
ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas
saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.
Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo
lielākajai daļai pārtikas produktu – liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem,
dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas
tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras
ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
