Neraugoties uz kraso laikapstākļu maiņu, šajā sezonā kopējā graudaugu
raža sasniegs 1,916 miljonus tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā
graudu kopraža pēdējos piecos gados,portālam atzina
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta
direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Precizējot kultūraugu platības saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta
datiem par atbalstam deklarētajām platībām, šogad graudaugi ir iesēti
644 000 hektāru platībā, kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā
2013.gadā.
Platības nozīmīgais pieaugums ir viens no iemesliem, kālab graudu
kopražas prognoze saglabājas iepriekšējā gada līmenī – apmēram 1 916 000
tonnas, kas, neskatoties uz ziemāju ražas samazināšanos, ir tikai par
apmēram 2% mazāk nekā 2013.gadā.
Lai gan graudu ražību ietekmēja nepiemērotie ziemošanas apstākļi
ziemājiem, kā arī spēcīgās lietavas un vējš vasarāju kulšanas periodā,
tomēr šī gada kopražas prognoze ir par 11% lielāka nekā vidējā graudu
kopraža pēdējos piecos gados.
Laukaugu ražas prognozēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Zemkopības
ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un
zinātnisko institūciju speciālisti, aplēsusi, ka vidējās graudaugu
ražības ziemājiem būs zemākas nekā pērn, kas skaidrojams ar
netipiskajiem laikapstākļiem ziemā, kad ziemāji izsala līdz pat 70% no
apsētās platības.
Savukārt vasarājiem ražība prognozēta nedaudz augstāka nekā 2013.gadā.
Kopumā, vērtējot graudu ražību pēdējos piecos gados, tā raksturota kā
laba – ziemas kviešiem 3,2 tonnas no hektāra (platības – 172 900
hektāru), rudziem 2,8 tonnas (31 300 hektāru), tritikālei 2,6 tonnas
(9900 hektāru), ziemas miežiem 2,4 tonnas (900 hektāru) no viena
hektāra.
Savukārt vasaras kviešu ražība tiek prognozēta 3,3 tonnas (226 100
hektāru), miežiem – 2,8 tonnas (112 500 hektāru), auzām 2,2 tonnas(65
500 hektāru) no viena hektāra.
Vasarāji joprojām tiek kulti, līdz ar to kopražas apjoms un graudu kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no laikapstākļiem turpmāk.
Saistībā ar graudu cenām ZM darba grupa norāda, ka pasaules biržās
vērojama cenu samazināšanās, kas skaidrojams ar plānoto ražas pieaugumu
pasaulē.
Piemēram, kviešu cena Čikāgas biržā no 2014.gada janvāra līdz aprīlim
strauji paaugstinājās par 26,55%, taču, sākot ar maiju, kviešu cenā
vērojams samazinājums. 2014.gada jūnija beigās, noslēdzoties 2013.-2014.
tirdzniecības gadam, kviešu cena Čikāgas biržā bija zemākā visā
tirdzniecības gadā kopumā – 143,9 eiro par vienu tonnu.
Savukārt Latvijā kviešu iepirkuma cenas no 2013.gada augusta līdz
2014.gada aprīlim pieauga par 35%, taču pēc tam sekoja cenas
samazinājums turpmākajos mēnešos, kā iznākumā cena šī gada jūnijā krita
par 17,5%, salīdzinot ar aprīļa cenas līmeni, un par 10,7% salīdzinājumā
ar 2013.gada jūniju, sasniedzot 192,11 eiro par vienu tonnu.
Tikmēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem graudu cenas
Latvijā pārstrādes uzņēmumos 2014.gada jūnijā, salīdzinot ar 2013.gada
jūniju, palielinājušās vidēji par 24,7%.
Jau vēstīts, ka Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9
miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu, kas
tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no
hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāri, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.
