Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme dārzeņiem un
augļiem ir sevi attaisnojusi, šodien Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja
zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Eglīts atgādināja, ka samazinātā PVN likme tika ieviesta, lai
mazinātu ēnu ekonomiku dārzeņu tirdzniecībā un palielinātu vietējās
produkcijas noietu. Tāpat ministrijai līdz 2020.gada 1.augustam
jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par 5% PVN likmes
efektivitāti.
“Samazinātā PVN likme sevi ir attaisnojusi, jo efektivitātes rādītāji
ir izpildīti. Divu gadu laikā par 6% pieaudzis nodokļu maksātāju skaits
nozarē, kas nozīmē, ka uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas. Lauksaimnieku
apgrozījums kāpis par 6%,” pastāstīja Eglīts, piebilstot, ka produktu
imports un eksports samazinājies, kas nozīmē, ka produkti paliek valstī
un tiek patērēti.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2019.gadā nozarē algas pieaugušas par 14%,
vidēji sasniedzot 574 eiro. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, la PVN
likmes samazināšana atsevišķai produktu grupai budžetā radīs sešus
miljonus eiro lielu fiskālo ietekmi, dati rāda, ka ietekme ir ievērojami
mazāka – pērn deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljoni eiro.
Arī veikalu plauktos arī cenas minētajiem produktiem bijušas mazākas
nekā Lietuvā un Igaunijā – Latvijā cenas samazinājušās par vidēji 11,7
%.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka PVN likmes samazināšana ir
nozīmīgs instruments, kas mazina ēnu ekonomiku un tās izraisīto cenu
kropļošanu. Līdztekus palielinās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi –
samazinātas PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē augļkopības un
dārzkopības uzņēmumu naudas plūsmu.
Eglīts atgādināja, ka valdības deklarācija paredz, ka jāizvērtē
iespēja ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena
produktiem.
“Var teikt, ka tiek paredzēts, ka vidēji par 10,1% samazināsies cena
gaļai, pienam – par 10,3%, olām – par 3,9%. Līdz ar to gaidāms arī
patēriņa palielinājums, kas nozīmē, ka iekasētie līdzekļi arī pieaugs,”
prognozēja ministrijas pārstāvis.
Samazinot PVN likmi gaļai, ietekme uz budžetu varētu būt 9,1 miljoni
eiro, zivij – 1,3 miljoni eiro. Kopumā četras produktu grupas pirmajā
gadā radītu fiskālo ietekmi 21,34 miljonu eiro apmērā, skaidroja Eglīts.
Viņš skaidroja, ka Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā
atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības
līmeņiem Eiropas Savienībā. Lai samazinātu PVN regresivitāti, PVN
samazināšana nepieciešama visiem pārtikas produktiem. Turklāt samazināta
PVN likme atstāj netiešu ietekmi uz CO2 un SEG emisiju samazināšanu.
Tāpat samazinātās PVN likmes ieviešana mazina arī nezināmas izcelsmes
produktu apriti. No 2017.gada par 20% samazinājies konstatēto pārkāpumu
skaits augļu un dārzeņu tirdzniecībā.
Eglītis akcentēja, ka PVN likmes samazināšana ir ļoti ieteicama
nozarēs, kur ir liela ēnu ekonomika. Lai mazie un vidējie zemnieki
varētu attīstīties, viņiem nepieciešami lieli apgrozāmie līdzekļi, kas
gandrīz noteikti nozīmē atrašanos ēnu ekonomikā.
