Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju
interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet
vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots,
strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas
šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks
būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA)
aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.
LŽA biedru aptauja rāda, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas
kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties
tuvākajā laikā. Daļa mediju jau samazinājuši algas, citi plāno atlaist
daļu darbinieku, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt
strādāt.
“Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta
ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir
augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies
jums par to! Vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais
ienākumu avots, strauji krīt,” teikts paziņojumā.
Nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis.
Tas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības
daļa. Lai atbalstītu medijus un tie arī turpmāk spētu nodrošināt
sabiedrību ar tik nepieciešamo informāciju par Covid-19, žurnālisti
aicina valdību sniegt finansiālu atbalstu medijiem, kas jau līdz šim
ražoja kvalitatīvu saturu, kuri ir sociāli atbildīgi un ievēro labas
žurnālistikas praksi.
LŽA aicina atbalstu attiecināt uz jau esošiem kvalitatīviem
projektiem, neprasot saspringtajos apstākļos radīt jaunus projektus, kā
arī piemērot vienotus kritērijus, nekoncentrējoties uz atbalsta saņēmēju
darbības formām, bet atbalstīt kvalitatīva satura ražošanu. Rast
iespējas samaksāt apraides maksas TV un radio, samaksāt pasta piegāžu
maksas drukātajai presei un lemt par reklāmas tirgus ierobežojumu
atcelšanu.
Savukārt uzņēmējus un valsts iestādes, kas šobrīd reklamējas ārvalstu
sociālo tīklu platformās, LŽA aicina, atbalstīt vietējos medijus un
izvietot reklāmas tajos. Šis LŽA priekšlikums neradīs papildu izmaksas,
un neviens nezaudēs ar šo soli, tieši pretēji, būs iespējams atbalstīt
Latvijas ekonomiku un tās ātrāku atveseļošanos.
Savukārt ikvienu Latvijas iedzīvotāju LŽA aicina abonēt un ziedot
medijiem, kas rada kvalitatīvu saturu. “Un galvenais – aicinām lasīt,
klausīties un skatīties, lai Latvijas sabiedrība būtu nodrošināta ar
visu vajadzīgo informāciju, lai sekmīgi pārvarētu krīzi! Bez Jums mūsu
darbam nav jēgas. Mēs esam spēcīgi, profesionāli un ilgtspējīgi tikai
kopā. Spēcīgi mediji nozīmē informētu sabiedrību. Šajā, Covid-19 laikā,
tas nozīmē arī veselu sabiedrību un dzīvotspējīgu ekonomiku,” teikts
aicinājumā.
Jau ziņots, ka šonedēļ finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā
darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam skatīs Kultūras
ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par atbalsta
risinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai masu
mediju nozarē.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Lita Kokale, iepriekšējā darba grupas sēdē kultūras ministrs Nauris
Puntulis (VL-TB/LNNK) iepazīstinājis ar KM un Mediju konsultatīvās
padomes sagatavotajiem priekšlikumiem.
Lai ar informatīvo ziņojumu detalizētu varētu iepazīties finanšu
ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam,
tas izsūtīts visiem tās locekļiem, pavēstīja Kokale.
LETA jau ziņoja, ka masu mediju atbalstam no valsts budžeta varētu
prasīt 3,7 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja
Puntulis.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apgalvoja, ka valdība
domā, kā sniegt atbalstu masu medijiem, bet šis jautājums esot jāskata
no diviem aspektiem. Pirmkārt, jārisina jautājums ar drukātās preses
piegādēm, kas tiešā veidā ir saistīts ar VAS “Latvijas pasts”
izdevumiem, jo piegādes patlaban esot dārgākas nekā pats piegādājamais
preses izdevums. Savukārt otrs aspekts ir atbalsts pārējiem masu
medijiem, kuri cieš no reklāmas tirgus samazinājuma.
Kariņš uzsvēra, ka par atbalstu masu medijiem Ministru kabinets
varētu lemt vēlākais līdz nākamās nedēļas beigām. Gadījumā, ja
risinājums mediju atbalstam tiks izstrādāts ātrāk, nav izslēgts, ka šis
jautājums valdības dienaskārtība varētu nonākt ātrāk. “Risinājumu
atradīsim,” solīja premjers.