Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, ministrijām, Datu valsts inspekcijai un citiem, brīdinot par nozīmīgu risku, proti, SIA “ZZ Dats” sniegtā pakalpojuma būtiska sadārdzinājuma dēļ pašvaldības varētu pāriet no elektroniskās uz papīra dokumentu apriti funkciju īstenošanā. Tas radītu ievērojamu papildus birokrātisko slogu pašvaldībām un iedzīvotājiem, portālu informēja LPS pārstāve Liene Užule.
Viņa pastāstīja, ka pašvaldības ir saņēmušas SIA “ZZ Dats” aprēķinātās nākamā gada izmaksas un tās ir dramatiski palielinājušās – līdz pat 80% salīdzinājumā ar 2025.gadu, bet atsevišķām pašvaldībām ar divkāršu izmaksu pieaugumu. Piemēram, pašvaldībai, kurai šogad Vienotā pašvaldību informācijas sistēma (VPS) izmaksas bija 65 000 eiro, nākamgad tās plānotas 111 731 eiro apmērā.
LPS rosina valsts pārvaldi beidzot iesaistīties viena komersanta monopolstāvokļa novēršanā valsts iedzīvotāju datu apstrādē un uzturēšanā, atbalstot pašvaldības ar ilgtermiņa risinājumiem. LPS aicina nekavējoties sniegt viedokli un redzējumu, kā turpmāk nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus budžeta samazinājuma un kopējo izdevumu palielinājuma ietvaros, vienlaikus nepalielinot birokrātisko slogu pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Latvijas pašvaldības jau kopš 1997. gada savas funkcijas automatizē un digitalizē, izmantojot komersanta SIA “ZZ Dats” izstrādāto programmatūru VPS. Šī sistēma aptver būtiskākās pašvaldību darbības jomas – nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, iedzīvotāju uzskaiti un dzīvesvietas reģistrāciju, sociālo pakalpojumu administrēšanu un vēl vairāk nekā 20 citus pašvaldību funkciju elektroniskos risinājumus.
Šajos 28 gados neviens cits komersants nav spējis vai vēlējies izveidot līdzvērtīgu programmatūras piedāvājumu, tādējādi SIA “ZZ Dats” ieņem monopolstāvokli pašvaldību informācijas sistēmu tirgū. Izņēmums ir tikai grāmatvedības un lietvedības programmas, kuras piedāvā arī citi uzņēmumi.
Pašvaldības nav VPS programmatūras īpašnieces, tomēr ik gadu veic ievērojamus maksājumus par sistēmas uzturēšanu un pielāgošanu aktuālajai normatīvajai videi. Katra gada nogalē komersants vienpusēji iesniedz piedāvājumu par nākamā gada uzturēšanas izmaksām,, un pašvaldībām praktiski nav iespēju to neapmaksāt. Pērn SIA “ZZ Dats” jau palielināja izmaksas 2025. gadam visām pašvaldībām līdz 30%, kas bija nepieredzēts pieaugums un radīja papildus administratīvos izdevumus pašvaldību budžetos. Ja netiks atrisināta minētā problēma un pašvaldības būs spiestas atgriezties pie papīra dokumentu aprites, var tikt ievērojami paildzināta dokumentu un lēmumu pieņemšana pašvaldībās.
Tajā pašā laikā SIA “ZZ Dats” nav spējusi nodrošināt “Nacionālās kiberdrošības likuma” prasības, kā rezultātā 2024. gada izskaņā notikusī plašā personu datu noplūde skāra faktiski visas pašvaldības, par ko Datu valsts inspekcija pašvaldībām izteica rājienu un sodīja arī uzņēmumu. Neskatoties uz to, minētais komersants joprojām ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs pašvaldību funkciju digitalizācijā.
