Cik brīvi tu runā seksa valodā?

Ilze Ortveina: «Jaunieši ar to nodarbosies tik un tā, runāsim mēs par to vai nē.»

Teksts – Diāna Lozko

Veselības ministrija sākusi plašu informatīvo kampaņu «Cik brīvi tu runā seksa valodā? Par veiklu valodu!» iedzīvotāju izpratnes uzlabošanai par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam viens no apakšmērķiem ir uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā.

Pamatnostādnēs uzsvērts, ka Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši zema izpratne par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Lai uzlabotu izpratni par tiem, mazinātu seksuāli transmisīvo infekciju izplatību, nepilngadīgo grūtniecību un mākslīgi veikto abortu skaitu, Veselības ministrija 2023. gadā īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanai.
Kampaņas uzsākšanas diskusijā piedalījās Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Ieva Stokenberga, klīniskā psiholoģe, seksualitātes un partnerattiecību eksperte Kristīne Balode, ginekoloģe Ieva Baurovska un jauniešu nodarbību lektors Jānis Piternieks.

Mūsu paaudze par to nerunāja
I. Ortveina norādīja, ka par šo tēmu runā par maz un, lai arī Latvijā situācija pēdējo gadu laikā saistībā ar seksuāli transmisīvajām slimībām un pusaudžu grūtniecību uzlabojusies, šī tomēr nav izskausta un vēl aizvien ir aktuāla problēma Latvijas sabiedrībā. «Mūsu paaudze par šo tēmu nerunāja vispār, jo uzskatīja, ka par tādām tēmām neklājas runāt, taču mūsdienās bērni un jaunieši ir informētāki. Tiesa, ne vienmēr informācijas avoti ir uzticami,» stāstīja I. Ortveina.

To atzina arī J. Piternieks, kuru reiz pārsteidzis 4. klases skolnieks, kurš sācis uzdot jautājumus par pornogrāfiju, ko redzējis internetā. Diskusijas dalībnieki atzina, ka tam nebūtu jābūt veidam, kā bērns un jaunietis uzzina par dzimumdzīvi, un šāds informācijas nesējs nebūt nav informatīvs, drīzāk izkropļojošs un bērna psihei var būt pat traumējošs. I. Baurovska atzina, ka par seksualitāti un ar to saistītiem jautājumiem ir jārunā jau ar bērniem, jo tā ir dabiska tēma. Ir arī pavisam mazi bērni, kuri atklājuši, ka, pieskaroties sev, var izjust baudu, un bērni tāpēc nebūtu jākaunina, bet tiem jāpastāsta, kas ar viņiem notiek, kur to drīkst darīt un ka cilvēka seksualitāte ir tikai dabiska.

Pieņemt savu seksualitāti
Veselības ministrijas pārstāve diskusijā uzsvēra, ka kopš 2005. gada skolās vairs nav veselības mācības. «Tā sadalīta starp priekšmetiem, bet ar to vien ir par maz. Jaunieši ar to nodarbosies tik un tā, runāsim mēs par to vai nē. Vecākiem jāsaprot, ka mūsu bērni ir ar tādām pašām sajūtām un vajadzībām, kādas ir mums,» teica I. Ortveina. Savukārt ginekoloģe I. Baurovska uzsvēra, ka zināšanu nudien ir par maz, jo arī meitenes viņas kabinetā zina maz par kontracepciju un nereti arī uzskata, ka avārijas kontracepcijai vajadzīga recepte, kas tā nebūt nav. Arī par seksuāli transmisīvajām slimībām zināms gaužām maz.

«Diemžēl, bet bijuši gadījumi, kad mamma atved savu pusaudzi uz ginekoloģisko kabinetu un saka, lai pārbaudu meiteni uz seksuāli transmisīvām slimībām, jo vecāki uzzinājuši, ka viņu atvasei bijis dzimumakts. Tā ir ļoti nepareiza nostāja, jo meiteni uzreiz kaunina, nevis izglīto, un tas nākotnē var raisīt daudz nepatīkamākas sekas, kas ietver arī vardarbību,» pauda ginekoloģe. Partnerattiecību eksperte K. Balode uzsvēra, ka bailes un neērtības izjūta runāt par seksu saistās arī ar vecākās paaudzes aizspriedumiem un pašu grūtībām runāt par seksu atklātā un brīvā valodā, kā arī pieņemt savu seksualitāti.

Nav vienas lielās sarunas
Kampaņas gaitā izveidots gan buklets, gan arī informatīva filma. Informācija būs pieejama arī izglītības iestādēs un interneta vietnē: «www.seksavaloda.lv».

I. Stokenberga uzsvēra – pirms izmantot valodu sarunās par seksu, jāzina vismaz «alfabēts». Jāzina, kā sauc lietas, un par tām jāmācās runāt. «Labs piemērs ir Somija, kurā skaidri var redzēt, kādas izmaiņas sabiedrībā radīja ļoti intensīva veselības mācība skolās. Nepilngadīgo grūtniecība drastiski samazinājās, un tas ir pierādāms fakts. Būtiski gan ir tas, ka Somijā skolas sadarbojas ar vecākiem un uzskata, ka ar seksu saistīti jautājumi nav atstājami tikai skolas vai tikai vecāku ziņā – jābūt kompleksai pieejai, un visām pusēm jāiesaistās,» pauda I. Stokenberga. Somijas piemērs arī parāda, cik dabiski var runāt par seksualitāti, jo valstī ir izteikta pirts kultūra. Jau no bērnības visi pirtī iet kopā un redz atšķirības sieviešu un vīriešu ķermenī, var brīvi par tām runāt.

Latvijā brīva diskusija nav pieejama, cilvēki kautrējas runāt par šo tēmu ne tikai ar saviem bērniem un pusaudžiem, bet arī savās partnerattiecībās, kas būtiski var samazināt arī pieaugušo dzīves kvalitāti, uzskata I. Stokenberga. Viņa uzsvēra, ka nav tāda pareizā vecuma, kurā sākt ar bērnu runāt par seksualitāti un seksu. «Katram bērnam tas vecums var atšķirties, pat vienā ģimenē bērni var būt dažādi, un nederēs viens sarunu modelis visiem. Nav arī tādas vienas lielās sarunas, kurā visu izstāstīs. Tām jābūt vairākām sarunām, tēmai, kas integrēta dzīvē,» uzsvēra I. Stokenberga. Interesenti aicināti sekot līdzi kampaņai un izmantot pieejamos materiālus izpratnes veicināšanai par seksuālo un reproduktīvo veselību. ◆

Materiāls vecākiem

Kampaņas laikā pieaugušo auditorijai tiks izstrādāta izglītojoša filma par atbildīgu attiecību veidošanu, spēju veidot atklātas, godīgas un cieņpilnas sarunas par seksuālajām attiecībām, kontracepciju un citiem būtiskiem aspektiem. Jauniešu vecākiem būs pieejams īpašs informatīvais materiāls «Zīlīte vecākiem. Manam bērnam būs sekss», kas sniegs ieteikumus un padomus, kā vecākiem runāt ar bērnu par attiecībām, seksu, seksuālo orientāciju, dzimumu, dzimuma identitāti un izpausmi, kā arī kliedēs mītus par seksuālo un reproduktīvo veselību. Plānotas arī tiešsaistes lekcijas vecākiem, kurās eksperti skaidros komunikāciju ar bērniem par dažādiem seksuālās un reproduktīvas veselības aspektiem.

Visi kampaņas materiāli pieejami vietnē www.seksavaloda.lv.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzziņai

Pētījumu centra SKDS 2022. gada nogalē veiktā aptauja atklāj: 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka
Latvijā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem netiek runāts pietiekami daudz. Puse
aptaujāto, kuriem ģimenē ir 10 – 18 gadus veci bērni, ar viņiem par seksuālo un reproduktīvo veselību nav runājuši, savukārt 41% Latvijas iedzīvotāju ģimenē vispār nerunā par šīm tēmām.