www.bauskasdzive.lv
Šonedēļ sākušies zemnieku protesti nav tik viennozīmīgi, lai liktu sabiedrībai un pat pašiem lauksaimniekiem tos atbalstīt bez iebildumiem un jautājumiem. Vērtējot akcijas rīkotājas Zemnieku saeimas izvirzītās prasības, vērotāji no malas apmulst, jo pamatojums uz kopējā lauku saimniecību atbalsta fona šķiet gaužām plāns, iespējams, piesedzot kādus citus, ne tik cēlus iemeslus.
Kāpēc citi nepiedalās
Traktoru rindas uz ceļiem šķita iespaidīgas – kā nu ne, lielākā daļa ražošanas tehnikas ir krietni dārgāka nekā vidusmēra ģimenes auto, turklāt visbiežāk iegādāta ar atbalsta programmu palīdzību. Tomēr no daudzajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām protestus atklāti atbalsta tikai dažas, pārējās diplomātiski klusē vai skaidri deklarē, ka neuzskata nosauktos iemeslus par pietiekami aktuāliem, lai radītu haosu uz ceļiem un traucētu citu braucēju ikdienu ziemā.
Āķis ir apstāklī, ka 20 gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas lielie lauksaimnieki bijuši privileģētā situācijā Eiropas un valsts finansējuma sadalē. Lielāko daļu atjaunotās neatkarības posma aptuveni 80% Eiropas Savienības (ES) un citu atbalsta fondu finansējumu saņēma apmēram 20% lauku saimniecību – vairākumā lielākās, kas dominē Zemnieku saeimā. Pēc organizācijas publiskotajiem datiem, vidējā biedru apsaimniekotā zemes platība ir 827,5 ha vienā saimniecībā. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidējā viena zemnieka apstrādātā platība Latvijā.
Pēdējos pāris ES budžeta posmos subsīdiju sadales proporcija gan vietējo nevalstisko organizāciju, gan Eiropas institūciju ietekmē mainījusies, pārdalot arvien lielāku daļu finansējuma mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kā arī jaunajiem zemniekiem un bioloģisko produktu ražotājiem. Tāpēc mazāko saimniecību atbalsts protestiem ir individuāls vai kluss.
Skaidrs, ka nav patīkami nesaņemt arvien lielāku par velti servētā pīrāga daļu, tomēr ne viens vien lielsaimnieks privātās sarunās atzinis – nu jau būtu gatavs strādāt un ražot bez subsīdijām, jo biznesa pamats ir izveidots stabils un rentabilitāte ļauj saņemt lētus kredītlīdzekļus.
Solidaritātes vārdā
Zemkopības ministrija jau norādījusi, ka daļa protestētāju prasību risināma ES institūcijās. Viens no iebildumiem pret Eiropas jauno kārtību ir norāde par pārmērīgu datu nodošanas prasību. Tomēr te ir pretruna – tā kā Latvija ir viena no nosacīti zaļākajām valstīm, mums, iespējams, varētu neuzlikt tik stingras prasības zaļināšanā. Taču, lai to pamatotu, vajadzīgi dati, ko varam savākt tikai mēs paši.
Eiropas kuluāros dzirdēts, ka datu iesniegšanas prasības augušas, daļai birokrātu mēģinot novelt savu darbu uz zemnieku pleciem, un tas gan ir iemesls solidarizēties ar citu valstu protestētājiem. No otras puses – nedomāju, ka lielajām saimniecībām ar pietiekamu skaitu darbaspēka un speciālistu datu ievade varētu sagādāt grūtības. Drīzāk tā ir nevēlēšanās atklāti atskaitīties par subsīdiju tēriņiem vai vienkārši aizbildinājums celt traci. Pietiekami pieredzējušie Zemnieku saeimas lobisti labāk varēja pastrādāt aktīvāk tad, kad Briselē apsprieda datu iesniegšanas nosacījumus. Arī tagad nekas nav nokavēts, ja vien varam sagatavot skaidrus argumentus un ieteikumus citādai kontroles kārtībai, kas būtu ērtāka lauksaimniekiem.
Konkurence un divkosība
Otrs pamatots iemesls solidarizēties visiem Eiropas zemniekiem būtu klimata pārmaiņu mazināšanas prasības, kas vēl topošajā Latvijas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā lauksaimniecības sektoram rādās neizpildāmas. Plāna projektu visi iesaistītie turpina apspriest Klimata un enerģētikas ministrijas paspārnē. Pašlaik nospraustie klimata mērķi pro-gnozēto papildu izmaksu dēļ padara visus Eiropas zemniekus nekonkurētspējīgākus, salīdzinot ar citu pasaules reģionu pārtikas ražotājiem. Lai to amortizētu, vai nu pircējiem jābūt gataviem lielākai produktu cenai, vai arī kompensācijas jāierēķina subsīdijās. Te ir divi virzieni, kur noderētu ziemā acīmredzami nogarlaikojušos saimnieku enerģija, lai panāktu visai sabiedrībai labāku rezultātu.
Vēl viens no protestu ieganstiem rādās gluži divkosīgs. Iebildēji prasa pārtraukt graudu importu no Krievijas, taču ne tranzītu. Tātad lētos «asiņainos graudus» vietējā tirgū redzēt negribam, bet pelnīt no to transportēšanas cauri Latvijai uz citām valstīm – vienā mierā! Ētikas piesaukšana te ir lieka. Savukārt prasība pēc būtības, zinot, ka šādu iniciatīvu jau pirms tam virzījusi Latvijas valdība, ir nesaprotama un izskatās pēc plikas izrādīšanās.
Atstrādā biedru naudu
Galu galā protestu runasvīru un runassievu argumenti atgādina ziepju operu – rādās, ka miljonāri, kas turību sakrājuši ar nodokļu maksātāju subsīdijām un daudzveidīgiem nodokļu atvieglojumiem, neparko nevēlas atteikties kaut no daļas privilēģiju, lai ļautu strādāt arī citiem lauksaimniekiem. Zināms, ka viegla nauda samaitā, taču šeit daudz ticamāks iemesls protestiem liekas nevis patiesas grūtības lielo saimniecību ikdienā, bet gan turīgāko zemes īpašnieku organizācijas vadības izmisīga vēlme pierādīt, ka ne velti tērētas dāsnās biedru iemaksas.
Tāpēc aizraujošākā akcijas daļa ir nevis bezjēdzīga dzenāšanās ziemā pa Latvijas jau tā ne pārāk labajiem ceļiem ar dārgiem traktoriem, kurus darbina bezakcīzes dīzelis, bet 2. februāra nozares dalībnieku diskusija Ozolniekos, kuras ierakstu ikviens var noskatīties Zemkopības ministrijas profilā «facebook.com». Tur dalībnieku argumenti un izpausmes veids skaidri parāda, kurš nācis uz lietišķu sarunu, bet kurš – vien mētāt populistiskus saukļus bez faktu pamata un pat mēģināt aizskart citus ar personiskiem uzbrukumiem, nepavisam ne sadarbības garam atbilstīgi.
Ja vēlamies kaut kā attālināt draudošo cilvēces iznīcību, Zemeslodei vairs nespējot turēt mūsu klimatisko izšķērdību, mums ir jāsadarbojas, nevis nikni jāvelk plīstošais deķītis uz visām pusēm. Ja vien Latvijas miljonārzemnieki nav jau rezervējuši vietas uz pasaules miljardieru plānotajiem Marsa kolonizācijas reisiem. Varbūt tas, ka vēl nepietiek kosmosa ceļojuma biļetei, nevis prasta alkatība un nenovīdība ir īstais protestu iemesls. ◆
Teksts – Antra Ērgle, foto – Ivars Bogdanovs
Labs,interesants raksts.Mjā,kādēļ latvju budzim atšķirībā no eiropiešu fermera obligāti vajag simtiem ha zemes?!Alkatība,lielummānija?
Pašlaik krievija taisa Eiropā nekārtības.
Ļoti labi uzrakstīts. Kādam kam ir šausmas realitāte acimredzot labi pa smadzenēm iebelza.
Pati autore arī sevi paslavēja starp periodiem kad tiek atsieta no divām garām piedurknēm. Jo to ko viņa tur piemurgojusi nav vērts pat analizēt, tikai nožēlā secināt, ka cilvēkam ir smagas bērnības traumas, pusaudžu perioda aizvainojums un brieduma perioda apziņa, ka nekā šajā dzive nav īsti paveikusi- ne liela ne vērtīga. Vien skumjās noskatoties, ka tā dzīvo citi, bet es tur nekad nebūšu.
Nu tiešām raksts kādam ir trāpījis “uz varžacīm” , jo sāk apskatīt autores bērnību, bet ne lietas būtību un ne par to , par ko raksts ir vispār. Uzbrauciens ir prasts, pat nevar īsti izprast – par ko, laikam jau trāpīts tieši laikā un vietā. Un tā jau domā ne tikai raksta autore, bet gan ļoti daudzi novadā. Ne velti jau ir karikatūra: peļņa mūsu, bet parādi jūsu, jo lielzemniekus jau subsidē nodokļu maksātāju ar saviem maciņiem, ja kāds vēl nesaprot. Būtu labāk paklusējis. Tas tiešām bija SIRDSAPZIŅAS brēciens., bet -brēc vai nebrēc, bet taisnība jau vienalga ir .
Eiropai ir jādomā kā palīdzēt karā pret krieviju Ukrainai. Ukraina nedrīkst tikt iekarota. Bet pašu kašķus ir jāmet pie malas. Eiropas ienaidnieks ir krievija un tās totalitārisms, ko krievija tā cenšās uzpiest saviem kaimiņiem.
Labs raksts, ļauj atvieglotvi uzelpot, jo par laimi ir tomēr sabiedrības daļa, kura nepakļaujas lētām manipulācijām un spēj uztvert vairāk par Panorāmas viedokli un izgaismot zemniecības kastu tumšo pusi.
Klūst nekonkurētspējīgas pret citiem reģioniem – politikāņi nejēdz ko dara bet vainīgi zemnieki
Tik apmelojošs un pasūtīts raksts, sen nebija lasīts. Skumji. Vai tiešām autore domā, ka tie, kas izgāja ielās 5. februārī visi ir miljonārzemnieki?
Gan birokrātija, gan citas prasības skar gan lielos, gan mazos zemniekus.
Un par tranzītu autore raksta pilnīgas muļķības, tas ir apmelojoši. Zemnieki nepelna no Krievijas graudu tranzīta.
Mazie zemnieki mūsu valstī iet uz iznīcību. LAD lobē lielos, puaro.lv palasiet par “LAD princesi”, cik naudas prasījusi par lobēšanu. No amata vēl atbrīvota nav. Visur korupcija un negodīgums. Arī LLKC cenas par konsultēšanu ir neadekvāti augstas, kas tas nosaka? Kāpēc zemniekus nevar konsultet par velti?
Piekrītu par mazajiem, bet protests nebija par šo tēmu.
Un vēl, ja autore zin, cik lieli ir Zemnieku saeimas biedri, tad , pasakiet līdz galam, cik no ZM saņem Zemnieku saeima un cik LOSP.
Vēl rakstā nav minēts,ka viens no mērķiem bija piespiest valdību atteikties ierobežot pesticīdu lietošanu… saprotu ka ir brīži, kad nevar iztikt bez galīgiem līdzekļiem, bet laistīt no rīta līdz vakaram laukus ar visu, kas ražotājiem noliktavās uzkrājies, jo citās valstīs jau sāk paši atteikties no ķīmijas, neskatoties ka pārtikā pēc tam izaudzētais nebūs lietojams…. turklāt indētas tiek bites un citi apputeksnētāji
LOSP no valsts saņem dotāciju 241 tūkt un nedara neko savu biedru labā, tik raksta šādus pasūtījuma rakstus.
Zemnieku Saeima no valsts saņem 21 tūkst un cīnās pa visu nozari kopumā.
No katra vagona iedot 3000 eur Krievijai ko turpinat karu Ukraina un tikai 10% kravas uz robezas tiek vispar kontrolētas.
Antra būs tā kas raktīs rakstu.
Bagātie raud un nabagie raud, Krievija ar graudu vagoniem ievedusi armiju.
Tur raudās visi. Un ja Antrai saknē ir tikai skaudība, tad Antra lai aizbrauc līdz Krievijas robežai un paskaita vagonus un sareizina x 3000 eur, tieši tik katrs vagons pienes Krievijas militārajam budžetam.
Šis raksts ir pamatskolas sacerējuma līmenim atbilstošs. Nejūtas,ka autorei ir saistība ar lauksaimniecību. Kā var rakstīt,ja nav sajēgas par konkrēto nozari?
Šoreiz tas protests bija vajadzīgs vairāk mazajiem zemniekiem nekā miljonāriem. Jo EU prasības izpildīt un vēl paralēli cīnīties ar birokrātiju, vismagāk ir tieši tiem, kam nav to uzkrāto resursu. Viss tiek likts atpakaļ saimniecībā. Un arī bankām mazās saimniecības ir mazāk interesantas. Tā kā šoreiz protests bija nozares zemnieku atbalstīts nevis kādu NVO veidots.
Starp citu, lauksaimniecība ir subsidēta visā attīstītajā pasaulē, lai sabiedrības ieņēmumu zemākās kvintiles varētu atļauties pārtiku.
Minēšu, tekstu ir rakstījuši kura laukos nav tā pa īstam strādājusi un apskauž zemniekus par garajām strādātajām stundām, negulētajām naktīm un vispār nesajēdz cik lieli ir ņemti kredīti. Teksts liekas ir sarakstīts pāru minūšu laikā pirms gulēt iešanas, jo normāls domājoš cilvēks tādu murgu nerakstītu, zinot kādi ir patiesie protestu mērķi. Pameklējiet youtub kā Vācijā protestē, mūs tas pats gaida. Bet protams būs arī gudrie kuri teiks ka Vācijā arī visi ir biezie. Domāju ka autores teksts ir divkosība un it īpaši rakstot avīzē, naidojot tautu.
Murgs ne raksts, tā arī nesapratu ko autore bij domājusi salīdzinot traktora cenu ar ģimenes auto vērtību. Nēesmu redzējis nevienu auto ar ko varētu zemi art vai graudus kūlt…
Smieklīgi tie zemnieki,es ar 20 ha zemes dzipā braucu,esmu ar šiku dzīvoju
https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/43603072010
Nav ienteresēti tranzītā.
Šāds raksts, kur autorei nav pilnīgas izpratnes par lauksaimniecību ir maldinošs un naidu kurinošs. Ne jau visi ir “miljonārzemnieki”. Visi rēķina tikai ienākumus ko gūst lauksaimnieki, dārgo tehniku (kas bieži ir bankas īpašums, iegādāta ņemot kredītus), kāpēc neviens nerēķina kādi ir izdevumi strādājot šai nozarē? Bez tam tehnika nav luksusa prece- tā nepieciešama, lai apstrādātu zemi un novāktu ražu.. varbūt ir vērts padomāt, kas būtu, ja nebūtu lauksaimniecība- cik nozares zaudētu darbu, kurš nodrošinātu pārtiku, cik daudz nodokļi netiktu samaksāti valstij/pašvaldībai (zemes nodoklis, akcīzes, pvn utt.), cik daudz kontrolējošās institūcijas uztur lauksaimnieki? Varbūt ir vērts aizdomāties cik smaga, risku pilna ir šī nozare, kuru vieglāku nepadara augošā birokrātija. Saimniecības ir ļoti dažādas ar dažādām iespējām…
Naida runa nav žurnālistika!
Lauksaimnieķi Jūs varat vainot valsti,Brisseli,Krieviju pēc izvēles kā vien gribat.Bet es parasts pircējis,redzot veikala latvijas zemnieka izaudzeto gurķi kas maksā 1.50€ gabalā,nopirkšu tikuntā to kas maksā 0.95€.Un man pie kājas atbalstīt latvijas ražotāju.
Lielsaimnieki, Jums nav neērti Jūsu strādnieku bērnu un sievu priekšā par tām minimālajām algām, ko maksājat viņu apgādniekiem?! Kā redzat alkatība ne pie kā laba nenoved. Ambīcijas Jums milzīgas. Par nožēlu uz citu – darbinieku, mazo zemnieku, dabas – rēķina.
Jo vairāk lielu zemnieku saimniecību, jo mazāk skolu laukos, jo mazāk dzīvības.
Kas par cūcīb’, tad jau mani, Bruknas muižas baronu ar par zemniek’ tagad uzskatīs. Es vismaz saviem zemniek’ bērniem skolotāj’ uzsaucu. Tagad gan, jo lielāks traktor’, jo mazāk skol’.
Iznīcinot mazos un vidējos zemniekus ar nesamērīgām prasībām, tikai radīsies jaunas “miljonārsaimniecības”, kur nereti zeme pieder citu valstu pilsoņiem.. cik vispār tādi ražojoši uzņēmumi pieder Latvijai? Labāk jau skaust un izpārdot Latviju citām valstīm.
Birokrātija jāsamazina. Subsīdijas gan varētu dot tikai mazajiem un vidējiem, bet lielās saimniecības varētu iztikt saviem spēkiem.
Nu tad jau godīguma pēc ir jāatsakās arī no Krievijas minerālmēslu importa!
Sen jau vajadzēja.
Respekts žurnālistam
Labi un atklāti uzrakstīts. Arī tas, ka biezie zemnieki ar saukļiem ievilināja savās rindās arī mazos, kurus pirms tam visiem līdzekļiem izputināja. Tagad tie izrādās noderīgi idiņi, kas kuplina viņu rindas.
Skaidrs, ka līdzšinēja lauksaimniecības politika uzceļa lielsaimnniecības un izputināja laukus Latvijā un droši vien visā Eiropā.
Tagad droši vien sekos princips – līdz šim apēdām koīgo maizīti, bet tagad ēdīsim katrs savu un atteiksies no jebkādām laiuksaimniecības subsīdijām.
Tāpat ir skaidrs, ka lielei zemnieki ir arī lielākie smucētāji. Ūdeņi tā liebaroti, ka aizaug daudz strajāk kā labības lauki ar monokultūrām.