Baušķenieki vēlas ierasto mieru, nevis sēru ikdienu

Bauskas apvienības pārvaldes kontā sociālajā tīklā «Facebook» 2025. gada 9. aprīlī ievietots aicinājums pilsētas iedzīvotājiem balsot par priekšlikumu Bauskas veco kapu paplašināšanai, lai «veidotu jaunu apbedījumu zonu un estētiski sakārtotu vidi».

Mēs, Bauskas veco kapu apkārtnes iedzīvotāji, ESAM PRET Bauskas veco kapu paplašināšanu. Sniedzam plašāku pretenzijas izklāstu.

1. Bauskas veco kapu apkārtnē ir blīva privātmāju un daudzstāvu ēku apbūve, estētiska un mierīga pilsētvide. Parks, kur dome plāno paplašināt kapsētu, ir iecienīta atpūtas vieta apkārtnes iedzīvotājiem. Zaļā zona, kas atdala kapus no privātmājām, ir simboliska robežšķirtne. Tā pastāvējusi vismaz simt gadu, tuvumā mītošie baušķenieki kapu robežu pieņēmuši kā Bauskas veco kapu neatņemamu daļu.

Kapi ir svēta vieta, kapos un to tuvumā ievēro noteiktas tradīcijas un sociāli ētiskās normas. Ne velti kopš neatminamiem laikiem kapi ir veidoti pilsētu nomalēs. Vieta, kur ierīkoti kapi, paliks nemainīga, neraugoties uz apkārtējās teritorijas un infrastruktūras attīstību. Tādēļ, ierīkojot jaunas kapsētas, jārīkojas īpaši pārdomāti un ilgtspējīgi, ņemot vērā atbildību un cieņu pret apkārtējiem iedzīvotājiem un nākamajām paaudzēm.

Šobrīd Bauskas vecie kapi ir daļēji slēgta kapsēta, bēru ceremonijas notiek reti. Ja ieceri par Bauskas veco kapu paplašināšanu akceptētu, atvērtas kapsētas darbība tik blīvi apdzīvotā pilsētas daļā iedzīvotājiem nenoliedzami radītu lielu sociālu trauksmi, katastrofāli ietekmētu dzīves kvalitāti un veselību. Ikdienas dzīve sēru atmosfērā traumatiski ietekmēs tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, kuriem nebūs iespējas no tā norobežoties. Bauskas veco kapu paplašināšanas iecerei ir sociāli jūtīgi morāli ētiskie apsvērumi pret kapu apkārtnē dzīvojošo vides kvalitāti un veselību. Ar šādu ieceri aizskartas arī privātīpašnieku tiesības, ietekmējot blakus kapiem esošo privātīpašumu nākotnes tirgus vērtību, kas ievērojami samazināsies.

Sanitārie apstākļi un applūšana

2. Lai nepieļautu kapsētām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos, Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz stingrus nosacījumus jaunu kapsētu ierīkošanai. Kapsētām saskaņā ar MK 1998. gada 29. decembra noteikumiem Nr. 502 «Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika» paredzētas obligātās aizsargjoslas. Tās ir platības, kuru uzdevums ir pasargāt vidi un cilvēku no objekta kaitīgās ietekmes, tostarp nepasliktināt sanitāro stāvokli piegulošajās teritorijās.

Aizsargjoslas platums ir 300 metru no kapsētas robežas. Ja kapsētā ir tikai pēckremācijas apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 metru. Ar Bauskas veco kapu paplašināšanu noteikumi netiks ievēroti, jo pašlaik īpašumi Biržu ielā 9 un 9a jau atrodas aizsargjoslās, proti, tikai 50 m attālumā no kapsētas ārējās malas.

3. Līdztekus pašvaldība nav ņēmusi vērā MK noteikumu Nr. 502 prasības par kapsētas reljefu un gruntsūdeņu apriti. 9. un 10. punkts paredz, ka kapsētas augsnei «jābūt sausai, porainai [..], kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu». Turklāt kapsētas «ierīko teritorijā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par diviem metriem».

Bauskas veco kapu apkārtne ziemā un pavasarī regulāri pārplūst un ilgi mirkst ūdenī. Apkārtnē ir ievērojami paaugstināts gruntsūdens līmenis un zems reljefs, augsne – smaga melnzeme, māls. Māju pagrabi pārplūst arī pēc vasaras lietavām. Šādi acīmredzami rādītāji neliecina par sausu augsni ar labu gaisa caurlaidību, lai te pieļautu iespēju ierīkot kapus.

Apspriešanai nodotā zemesgabala nepiemērotību Bauskas veco kapu paplašināšanai apliecina arī neatbilstība noteikumu Nr. 502 8. punkta nosacījumiem par ģeogrāfisko novietojumu, kas paredz, ka jaunai kapsētai «jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm». Tam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi. Paredzētais zemesgabals ir mitrs, regulāri pārplūstošs. Tas radīs ievērojamu kaitējumu tuvējo māju iedzīvotājiem gan ar apstākļu apzinātu pasliktināšanu, gan pārkāpjot sanitāri epidemioloģiskās prasības, kam var būt ietekme uz veselību.

Nepiemērota aktīvai satiksmei

4. Kapu paplašināšana likumsakarīgi izraisīs pastiprinātu cilvēku pulcēšanos, palielināsies transporta plūsma un vajadzība novietot automašīnas. Jau tagad Biržu ielas malā ir ierobežotas iespējas novietot auto, jo iela ir šaura un nav piemērota plašai transporta plūsmai. Ja te darbosies atvērta kapsēta ar bēru ceremonijām, automašīnu novietošana tuvumā būs gandrīz neiespējama.

Blakus kapiem nav atsevišķas stāvvietas apmeklētājiem, tāpēc auto atstāj ielas malā, kas nerada drošus apstākļus. Nereti ir situācijas, kad privātmāju piebrauktuves bloķē kapu apmeklētāju automašīnas. Jau tagad auto novietošana pie Bauskas vecajiem kapiem ir sasāpējusi problēma.

Cita alternatīva – Šarlotes kapi

5. Kapsētas plānošana jāvērtē arī no budžeta iespējām kopsakarā ar sabiedrības labumu un kaitējumu, tostarp ilgtspēju. Tika atklāti Šarlotes kapi uz zemesgabala ar kopējo platību 4,75 ha pēc kadastrs.lv datiem, kuru īpašnieks un apsaimniekotājs ir pašvaldība.

Kādēļ netiek apspriesta Šarlotes kapu attīstība, kuru izveidē un infrastruktūras uzturēšanā jau ieguldīti pašvaldības līdzekļi? Šarlotes kapsēta pašlaik aizņem trešdaļu no kopējās zemesgabala platības, pārējā daļā ir aparts lauks. Šarlotes kapu zemesgabala kapacitāte ir vairāk nekā pietiekama, lai nodrošinātu kapsētas infrastruktūru, tostarp ilgtermiņā risinātu kapavietu trūkumu. To var pielāgot jaunām apbedīšanas formām – kolumbārijs, sēru birzs. Mūsuprāt, Šarlotes kapu paplašināšanai ir potenciāls – blakus nav blīvas privātmāju apbūves, netiek aizskartas neviena tiesiskās intereses, būtu ievēroti sociāli ētiskie apsvērumi, turklāt kapi ir netālu aiz pilsētas robežas, te jau ir izveidota un uzturēta kapu infrastruktūra.

Vairāki jautājumi

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, vēlamies gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem:

1) Kurš ir Bauskas veco kapu paplašināšanas ieceres autors?

2) Kā tiks nodrošināta atbilstība MK noteikumu Nr. 502 prasībām par aizsargjoslām, augsni un reljefu?

3) Vai pirms Bauskas veco kapu paplašināšanas ir notikusi ģeoloģiskā un ģeogrāfiskā izpēte, lai apstiprinātu, ka zemesgabals atbilst MK noteikumiem Nr. 502?

4) Kā paredzēta satiksmes organizācija un risināts automašīnu novietošanas jautājums, lai neradītu riskus gājēju, riteņbraucēju un autobraucēju drošībai?

5) Cik ētiska ir atvērtas kapsētas darbība līdzās iecerētajam Kampes atpūtas parkam?

6) Kā izmantots pašvaldības zemesgabals, uz kura atrodas Šarlotes kapi? Kāpēc to jau tagad neizmanto kapsētai pilnā apmērā?

7) Kāds ir finansiāls aprēķins un salīdzinājums, cik pašvaldībai izmaksātu Bauskas veco kapu paplašināšana salīdzinājumā ar Šarlotes kapu paplašināšanu un infrastruktūras uzlabošanu?

8) Cik apbedījumu vietas ilgtermiņā iegūs, paplašinot Bauskas vecos kapus, salīdzinājumā ar Šarlotes kapu kapacitāti?

9) Kāpēc Bauskas veco kapu paplašināšana, salīdzinot ar Šarlotes kapu paplašināšanu, ir izdevīgāka?

Laba dzīves vide

6. Pilsētvide nav autonoma teritorija, kur dzīvo tikai pēc pašu izdotiem noteikumiem. Mūsu valstī atkarībā no juridiskā spēka ir stingri noteikta normatīvo aktu savstarpējās pakļautības sistēma.

Valsts kontroles sagatavotajā Pašvaldību rokasgrāmatā minēts, ka pašvaldību darbības joma ir ļoti plaša: tā ir iedzīvotājam tuvākais valsts pārvaldes institūts, no kura cilvēks sagaida praktisku, ikdienas vajadzības apmierinošu rīcību gan saistībā ar pamatvajadzībām – mājokli, uzturu, gan arī kontekstā ar dzīves ilgtspēju – kvalitatīvu dzīves vidi.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un labas pārvaldības praksi, pašvaldībai kā administratīvās teritorijas iedzīvotāju pārstāvim ar resursiem jārīkojas kā labam un gādīgam saimniekam. Labs un gādīgs saimnieks rūpējas gan par efektīvu finanšu izlietošanu, gan infrastruktūras uzturēšanu, kā arī par dzīves vidi un kvalitāti kopumā. Ar iniciētajām pārmaiņām Bauskas veco kapu paplašināšanai jau projekta sabiedrības viedokļa izzināšanas stadijā ir identificēts daudz pretrunu un acīmredzamu neatbilstību, tāpēc iecere uztverama gan kā tiesiskais nihilisms, gan kā apzināti plānots kaitējums personiskā īpašuma neaizskaramībai un Bauskas veco kapu tuvumā mītošo iedzīvotāju morāli ētisko apsvērumu kontekstā.

Balstoties uz faktiem un argumentiem, mēs, Biržu ielas veco kapu apkārtnes iedzīvotāji, KATEGORISKI IEBILSTAM pret Bauskas veco kapu paplašināšanu. Lūdzam apturēt projektu un rast citu alternatīvu trūkstošo kapavietu problēmas risināšanai, prioritāri izvērtējot Šarlotes kapu paplašināšanu un infrastruktūras uzlabošanu. Lūdzam šo pretenziju pievienot Bauskas veco kapu paplašināšanas ieceres materiāliem un iebildumus ņemt vērā. 

Teksts: BAUSKAS VECO KAPU APKĀRTNES IEDZĪVOTĀJI

* Pretenzija atklātā vēstulē adresēta Bauskas novada domei, Bauskas apvienības pārvaldei, pašvaldības Attīstības un būvniecības departamentam. Pielikumā pievienoti Biržu ielas veco kapu apkārtnes iedzīvotāju paraksti.