www.bauskasdzive.lv
Nule apstiprināta jaunā Bauskas novada vizuālā identitāte. Protams, lasot atkal par šo jautājumu, daļa sabiedrības iesmiesies, taču šoreiz ne par pašu vizuālo identitāti, kāda tā nu sanākusi… Bet par procesiem, ko novada pašvaldība, kā redzams, virza autoritāri.
Gan skatot kolektīvos iesniegumus, gan gatavojoties jaunajām iedzīvotāju padomēm, manuprāt, pašvaldība ir aizmirsusi vārda «demokrātija» patieso nozīmi – tā ir sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, sabiedrības viedokļa uzklausīšana un arī tā ņemšana vērā.
Ir izsludināta atkārtota pieteikšanās iedzīvotāju padomēm. Nepieciešamo cilvēku skaitu nevar savākt pat Bauskā. Varu tikai minēt iemeslus, kāpēc tas tā ir. Vairāki cilvēki, arī biedrībās, kurās es darbojos, ir aicinājuši atsaukties dalībai iedzīvotāju padomēs. Sākotnēji es tiešām arī pats biju plānojis iesaistīties Bauskas iedzīvotāju padomē, taču tad sapratu, ka bez manas dalības tur var iztikt. Jāteic, ka neesmu vienīgais, kas ko tādu sapratis.
Daļa manis uzrunāto cilvēku pauduši uzskatu, ka iedzīvotāju padomes darbs Bauskas novadā pie pašreizējās domes būs tikpat bezjēdzīgs process kā kolektīvais iesniegums. Iespējams, ka es maldos (ļoti ceru, ka tā ir), taču iedzīvotāju pieredze šogad, sniedzot kolektīvos iesniegumus, manuprāt, pamatīgi iedragāja sabiedrības vēlmi iesaistīties lēmumpieņemšanā. Uzticēšanos pašvaldībai iedragājis arī pašvaldības atklātības trūkums pret iedzīvotājiem – tajās pašās kolektīvā iesnieguma izskatīšanas sēdēs, piemēram, mediju pārstāvim tika liegta dalība…
Skatījos domes sēdi 30. novembrī, analizējot to, nākas secināt, ka arī starp deputātiem nav vienprātības šajā jautājumā, kas, protams, demokrātijas apstākļos ir pilnīgi normāli. Ja pieminu domes sēdi, tad atmiņā palika deputāta Mārtiņa Cimermaņa frāze par to, ka esam izveidojuši federālu novadu. To viņš teica vizuālās identitātes apstiprināšanas kontekstā, ka tagad katrai Bauskas novada apvienības pārvaldei būs sava vizuālā identitāte, bet Bauskas novadam būs vienota.
Minētais, manuprāt, ir tikpat bezjēdzīgi kā tagad Bauskas apvienības pārvaldei veidot savu «Facebook» kontu, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu tikai Bauskas apvienībai, jo Iecavas apvienībai, Vecumniekiem un Rundālei taču tāda ir. Kāpēc gan Bauskai jābūt apdalītai un «Facebook» konts būtu jādala ar visa novada ļaudīm!? Līdzīgi ir ar vizuālo identitāti. Tiešām nesaprotami, kā šīs četras esošās identitātes vienos šīs četras apvienības, ja ir izveidota piektā, kas it kā to darīs. Atceramies loģiku par Bauskas apvienību un «Facebook», mēģinām to «savilkt» ar vizuālo identitāti. Pašlaik ne tikai ar vizuālās identitātes un apvienību identitāšu apstiprināšanu, bet arī ar citiem lēmumiem šķiet, ka arvien vairāk mēs attīstām federālās vienības, arvien vairāk tiekam attālināti cits no cita un šķelti. Un tieši dome un pašvaldība ir tā, kas šķeļ novada iedzīvotājus ar šādām darbībām.
Lasīju pašvaldības preses relīzi par vizuālo identitāti. «Neskatoties uz objektīvi saprotamu iedzīvotāju pretestību, tomēr ir vērojams progress cilvēku viedokļos, iedzīvotāji kļūst atvērtāki sadarbībai,» minēts pašvaldības relīzē. Pēc šī teikuma izlasīšanas esmu sapratis, ka laikam tomēr iedzīvotāji un pašvaldība ir divas dažādas sabiedrības, kas dzīvo dažādās vidēs un ar dažādām vērtībām. Kā jau mūsu novadnieks Vilis Plūdons rakstījis poēmā «Divi pasaules».
Visbeidzot, esmu sapratis, ka sabiedrības vairākuma domas var ņemt vērā tad, ja tās atbilst varas viedoklim – Bauskas novada pašvaldības administrācijas un domes uzskatam. To lieliski pierāda arī tas, ka kolektīvais iesniegums savāca vairāk nekā 300 parakstu, bet balsojums par jaunapstiprināmām trim identitātēm kopā nesavāca pat ne 300.
Jebkurā gadījumā – esmu pateicīgs gan iedzīvotājiem, gan atbalstītājiem, gan presei, arī dažiem deputātiem, kuri iedziļinājušies un sapratuši, ka mēs neskatām tikai vizuālo identitāti vien, bet šo skatām kā kompleksu darbu demokrātijas veicināšanai Bauskas novadā, kas te diemžēl buksē.
Teksts: Kaspars Kalējs
Foto: No arhīva
Drīzāk virzāmies atpakaļ uz feodālo iekārtu.
Precīzi!
Ļoti pamatotas pārdomas un man ir stipri līdzīgas, tikai es saskatu, ka problēma ir nevis federālisms vai autoritārisms (kas protams negatīvi palīdz), bet gan gadu desmitiem veidotā filosofjā par to, ka pašvaldība ir kā arodbiedrība, jeb mby ir viens cits vārds ar itāliešu izcelsmi. Tā vietā, lai pašvaldības vadītāji aizstāvētu organizācijas intereses par to lai tā būtu efektīva, uz rezultātu orientēta organizācija tā par primāro mērķi izvirza pati savu pašpietiekamību. Blakus diskusijā jau beigās parādījās dažu “it kā pašvaldības” pārstāvju filosofija – budžets tā ir mūsu nauda, jo mēs to ar saviem nodokļiem samaksājam un tie kuri nestrādā pašvaldībā visticamāk ir nodokļu nemaksātāji, kuriem vajadzētu VID pārbaudi. No šejienes arī izriet rīcība kādu autors ir aprakstījis – ja mūsu domas saskan ar jūsu, tad viss ir super un mēs sadarbojamies, ja nesaskan, tad mēs darīsim kā gribēsim. Pilnībā saprotams, ka iedzīvotāju padome ir tīrākā fikcija. Atkal atkārtošos, ka man šķiet pilnīgi nepareizi ka deputāts ir pašvaldības darbinieks – tā būtībā ir koruptīva uzbūve.
Par apvienošanos. Tas process manuprāt ir atsevišķas tēmas vērts, bet tur ir tieši tas pats ko autors aprakstījis. 4 novadi, katram sava avīze, logo, pr spec utt. Visa lielā apvienošanas māksla, bija visu to sapludināt vienā objektā un pielipināt katram veidojumam vēl piekto pozīciju – piektais logo, piektā fb lapa un šeit nonākam pie interesantākā – arī piektais darbinieks. Jebkura apvienošanās loģika saka, ka rezultātā notiek konsolidācija un optimizācija, jo tāds ir apvienošanās mērķis. Rezultātā bija jābūt 1 logo, 1 fb nu vai vienam darbiniekam to man grūti spriest, bet katrā gadījumā tam nebija jāpieaug kā tas notika šeit. Ja pašvaldības mērķis to darbinieku filosofijā būtu efektīva resursu pārvalde, tad šāds risinājums netaptu. Bet tā kā pašvaldībā acīmredzami ir pilnīgi citi mērķi, tad noticis ir tā kā ir noticis un izmainīt to var tikai tad, ja ir pilnīgi cita vadība nesaistīta ar šo arodbiedrību. Ņemam piemēru – 4 dzīvokļi, izlemjam apvienot vienā, jo tā būs ērtāk. Vai ir iespējams, ka pēc apvienošanas mantu skaitam ir jāpieaug? Mantu skaits pieaug tikai atsevišķai cilvēku-krājēju sugai.
Savulaik patika filma Soprano ģimene par mafiju Ņujorkā. Tur bija tā, ka ir boss, kapteiņi un karavīri. Ja ģimenē parādījās kāds brālēns, tad boss izdomāja viņam darbu ģimenē. Šai ģimenei primārais mērķis bija nodrošināt sev darbu kvartālā un relatīvu kārtību, lai kvartālā neviens cits nuzdrīkstētos viņiem šo darbu atņemt. Iedzīvotāju iesaiste un demokrātija, vai resursu efektīva pārvalde nebija šīs ģimenes mērķis. Laiku pa laikam viņi paveica arī kādu labu darbi iedzīvotājiem, bet ar pilnīgi citu motivāciju. Ir paralēles?
Par to, ka ir jābūt varas dalījumam, “Bauskas Dzīves” lapās gāja runa jau pirms 15 gadiem. Toreiz, ja nekļūdos amata nosaukumā, zemes lietu kārtotājs Mačeks, viņš arī deputāts, Iecavas novada Domes sēdē sacīja: “Nuuuuu, ja Jūs (domāti citi deputāti) uzskatāt, ka man tas ir jādara, tad jau nāksies.” Protams, kolēģi negribēja “pārslogot dubultaģentu”. Tā administrācijas darbiniekam Mačekam nebija jādara kādi viņam netīkami darbi.
Būtu ļoti jauki, ja kāds salīdzinātu un parēķinātu pārvaldes lielumu, struktūru, uzturēšans izmaksas bijušajā Bauskas rajonā (pievienoti tikai pāris pagastu) un pašreizējā novadā ar visiem pagastiem, apvienībām, centrālo administrāciju, kur ir darbinieki, kas pat nezina kurš viņam ir priekšnieks.
visu cieņu Kasparam