VIEDOKĻRAKSTA autori: biedrības «Laiks jauniešiem» valdes locekļi un aktīvisti
Atskatoties uz pagājušās nedēļas notikumiem Bauskā, kur vētra nodarīja ievērojamus postījumus, un, novērojot cilvēku reakciju šādā situācijā, biedrības «Laiks jauniešiem» vadībai radās dziļas pārdomas par sabiedrības vēlmi atbalstīt citam citu un rūpēties par vidi sev apkārt. Šī situācija izcēla arī sabiedrības, it īpaši jauniešu, ļoti zemo līdzdalību un vēlmi iesaistīties. Un nav runa tikai par konkrēto krīzes situāciju, bet par kopējo sabiedrības attieksmi atbalsta sniegšanā un solidaritātē.
Diemžēl arī daži komentāri portālā pie aicinājuma uz talku Pilskalna parkā demonstrē sabiedrības vienaldzīgo un pat noliedzošo attieksmi.
Bauskas novadā un īpaši pilsētā 11. jūlijā tika nodarīti būtiski vētras postījumi, daudzviet lūzuši koki, bloķētas ielas un trotuāri, gan publiskiem, gan privātīpašumiem tika nodarīti lielāki un mazāki bojājumi. Vienīgais pozitīvais moments šajā situācijā, ka nav cietuši iedzīvotāji, bet nodarīti tikai mantiski zaudējumi, kuri lielākā vai mazākā mērā ir sakārtojami.
Mūsu organizācijas pieci pārstāvji todien darbojās biedrības «Laiks jauniešiem» telpās, kas atrodas Bauskas centrā, Kalna ielā 8. Jau pirms vētras sākuma, uzzinot to, ka mūsu reģionā ir izsludināts «sarkanais brīdinājums» un viens no vētras epicentriem var būt Bauskas novads, nolēmām, ka nepieciešamības gadījumā dosimies palīgā vētras seku likvidēšanā pilsētā.
Jāatzīst, ka mēs nevarējām iedomāties, ka vētra būs tik spēcīga un nodarītie postījumi būs tik lieli. Tiklīdz vējš un stiprās lietusgāzes beidzās, sēdāmies automašīnā, lai dotos Bauskas pilsētas ielās un sniegtu atbalstu valsts un pašvaldības dienestiem. Izbraucot no iekšpagalma puses uz Strautnieku ielu, konstatējām jau pirmo pilnīgi bloķēto ielu, tālāk jau Baznīcas un Katoļu iela, uz kurām bija nokrituši vairāki lieli un mazi koku zari un stumbri, kā arī automašīnu rindu, kas gaida «brīnumu». Četru cilvēku sastāvā attīrījām brauktuvi no koku zariem un devāmies tālāk. Dambja un Rūpniecības iela bija cietušas īpaši smagi, tās, iesaistoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, diviem līdzcilvēkiem un blakus esošā būvniecības veikala darbiniekam ar elektroiekrāvēju, atbrīvojām ceļu automašīnām trīsdesmit minūšu laikā.
Piedaloties ielu un trotuāru attīrīšanā no nolūzušajiem kokiem un zariem, kas bloķēja lielāko daļu no Bauskas mazajām ielām un radīja lielus sastrēgumus visā pilsētā un ārpus tās, izdevās satikt tipiskos latviešus, kas spēj staigāt apkārt, komentēt, vērot, kā citi strādā un filmēt video sociālajiem tīkliem. Uzņemoties iniciatīvu sākt attīrīšanas darbus, cerība bija uz to, ka cilvēki pievienosies un kopīgiem spēkiem pāris minūtēs viss tiks sakopts – vismaz tik daudz, lai būtu iespējams atjaunot satiksmi. Tomēr vīlāmies – bija ļoti daudz iedzīvotāju, kas, sēžot un stāvot malā, noskatās, kā pāris cilvēki attīra ceļus visiem citiem. Protams, dzirdējām arī dažādus izteicienus: «man neviens par to nemaksā», «jūs vēl ilgi, man jābrauc mājās», «lai jaunieši strādā, tāpat neko ikdienā nedara» un tamlīdzīgi. Skumji ir apzināties to, cik maz cilvēki ir gatavi darīt, lai pašu apkārtne un vieta, kur viņi ikdienā uzturas, būtu sakopta un patīkama ikvienam, mūsuprāt, šeit ļoti labi strādā izteiciens «paskaties uz sevi, pirms komentē par citu».
Ir būtiski, ka ikviens sabiedrībā ir gatavs aktīvi līdzdarboties krīzes situācijās, rādot piemēru citiem, jo īpaši bērniem un jauniešiem, iesaistoties situācijās, kad tas ir visvairāk nepieciešams gan līdzcilvēkiem, gan pašiem. Apkārtējo vidi un tajā notiekošo veido katrs no mums, taču šādas situācijas, atkal un atkal paver acis uz notiekošo – vieglāk ir komentēt, pārmest un norādīt uz «blusām», nevis pašiem būt daļai no tiem, kas dara un veido vidi mums apkārt.
Gan ikdienā saskaroties ar jauniešu neatsaucību, gan krīzes situācijā, novērojot šādu sabiedrības, tai skaitā jauniešu, attieksmi, vēlamies aicināt visus, kas ikdienā strādā ar jauniešiem pašvaldības, valsts, NVO un citos sektoros, veicināt jauniešu līdzdalību arī šādā brīvprātīgā darba formātā, atbalstot apkārtējos, kam nepieciešama palīdzība, iesaistoties apkārtējās vides sakopšanā un uzlabošanā. Iespējams, ka tieši šis ir pirmais solis, kā parādīt bērniem un jauniešiem, ka viņu līdzdalība ir patiešām vērtīga, un tādējādi jaunieši būs motivētāki. Ir būtiski, ka kopīgiem spēkiem rādām jauniešiem pozitīvos piemērus, piedāvājam dažādas iesaistes iespējas un informējam jauniešus par atbalsta sniegšanas nepieciešamību. Šādos veidos ir iespējams panākt jauniešu aktīvāku līdzdalību, kā arī sabiedrības saliedēšanos un savstarpējā atbalsta veicināšanu.
Mēs, biedrības «Laiks jauniešiem» komanda, no sirds ceram, ka kopīgiem spēkiem varam panākt, ka nākotnē sabiedrībā negatīvu komentāru un vienaldzības vietā arvien biežāk saskarsimies ar savstarpējo sadarbību un līdzdalību, priekpilnu bērnu/jauniešu un citu sabiedrības grupu iesaisti, it īpaši situācijās, kad atbalsts visvairāk nepieciešams savējiem.
Sāksim paši ar sevi, savu «burbuli», tad soli pa solim dosimies uz priekšu un padarīsim vidi, kurā dzīvojam, par labāko vietu uz šīs pasaules!
Par «Laiks jauniešiem» līdzdalību un sociālo atbildību:
2019. gada 19. decembrī, kad dibināta biedrība «Laiks jauniešiem», uzstādījām organizācijai galvenos darbības virzienus – sociāli atbildīga jaunatnes organizācija, kura stiprina bērnu un jauniešu prasmju kopumu, sniedzot būtisku ieguldījumu un izaugsmi tagadnē un nākotnē.
Pēdējo nedēļu laikā, cītīgi pētot un izstrādājot biedrības «Laiks jauniešiem» stratēģiju no 2024. – 2026. gadam, pievēršam vēl lielāku uzmanību sociālajai atbildībai, proti, atbalsta sniegšanai mūsu sabiedrībai – mentora (atbalsta personu) pakalpojums, biedrības veiktā kvalitātes stiprināšana un teritorijas paplašināšana, humanitārās palīdzības sniegšana un regularitātes nostiprināšana, krīzes menedžments un palīdzība dažādu dabas stihiju, «force majeure» gadījumos, kā arī neizsīkstoša palīdzības sniegšana Latvijas un Ukrainas tautai, kas sevī ietver humanitāru, fizisku un emocionālu palīdzību.
Atgriežoties nedaudz pagātnē, kopš Covid-19 epidēmijas sākuma mūsu organizācija ar uzņēmumu un privātpersonu palīdzību Īslīces kultūras namā, vēlāk Saulaines tehnikuma «vecajā ēdnīcā» izvietoja plašas izvēles klāsta palīdzības sniegšanas punktu, kur Latvijas un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam nepieciešams atbalsts, joprojām ir iespējams pēc iepriekšēja lūguma saņemt pārtikas un nepārtikas produktu palīdzību Saulaines tehnikuma «vecajā ēdnīcā».
Atbalsts Covid-19 laikā tika nodrošināts arī līdz mājas durvīm dažādās teritorijās, ja saslimšanas vai dažādu citu risku dēļ nebija iespējams doties ārpus savas mājvietas.
Plaši organizētas labdarības maratona «Roku rokā» akcijas «Spārnus veidojam kopā», kurās koncerta laikā aicinājām ziedot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, mentoru tīklam «Mēs – jauniešiem», kā arī palīdzībai konkrētiem cilvēkiem, kas saskaras ar dažādām grūtībām. «Bērnu prieks katrā mājā» akcijā ar uzņēmumu un privātpersonu atbalstu ziedojām dažādas dāvaniņas bērniem un jauniešiem, kuriem pilnvērtīgs Ziemassvētku prieks nebija iespējams.
«Laiks jauniešiem» aktīvi iesaistās pilsoniskas sabiedrības attīstībā, aicinot piedalīties brīvprātīgajā darbā, galveno uzmanību vēršot tieši uz apkārtējās vides labiekārtošanu pilsētā, atbalstu dažādos kultūras un sporta pasākumos. Šādās aktivitātēs iesaistās gan vietējie, gan ārzemju jaunieši, tādā veidā tiek veicināts starpkultūru dialogs, pieredzes apmaiņa, kā arī brīvprātīgā darba popularizēšana.
«Laiks jauniešiem» ir balstīts uz brīvprātīgā darba principu, un mērķis ir dot bez maksas telpu un atbalsta personālu jauniešiem, lai viņi spētu stiprināt savas prasmes dažādās jomās, lai attīstītu jaunos līderus, uzņēmumu vadītājus un, iespējams, arī nākotnes valsts augstākos lēmumpieņēmējus.
Organizācija, pēc 15. jūlija datiem, ir apvienojusi kopskaitā 327 aktīvistus, kuri ir zem viena «karoga», proti, «Laiks jauniešiem».
Augstāk neminēti fakti palika, ka «Laiks jauniešiem» īpašu rūpību pievērš tieši sociālā riska jauniešiem, proti, tādiem, kas saskaras ar dažādiem dzīves šķēršļiem un nonāk dažādu risku pakļautībā. Mūsu ideoloģija ir pievērst īpašu uzmanību, kā arī atbildību šo jauniešu atbalsta metodoloģijā, lai sekmētu viņu iekļaušanu un atgriešanu pozitīvās sliedēs, jo diemžēl daudzi jaunatnes jomā izvēlas strādāt ar jauniešiem, kuriem viss dzīvē ir kārtībā un kuri iesaistās gan interešu izglītības nodarbībās, gan apmeklē visus publiskos pasākumus pēc aicinājuma, jo tā ir ērtāk izpildīt minimālos darba nosacījumus.
Foto – ZANE GRĀVĪTE / «Laiks jauniešiem»
Viedokļraksta autori – biedrības «Laiks jauniešiem» valdes locekļi un aktīvisti: valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis, valdes loceklis Emīls Rancāns, valdes loceklis Kārlis Vanags, valdes locekle Katrīna Jankovska, valdes locekle Elīza Elizabete Loja, komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Grāvīte, jauniešu nodaļas vadītāja Selīna Bogdane, brīvprātīgais Artūrs Blūms, brīvprātīgais Edvards Vinogradovs, brīvprātīgā Paula Šumina, darbiniece Madara Bele.
Dīvainā Bauskas Dzīve vienu un to pašu publicē otro dienu pēc kārtas. Laikam pavisam sūdīgi ar jums.
Vai cilvēki augstos amatos atteiktos saņemt algu uz pusgadu un atstāt savas ģimenes pusbadā, lai strādātu bezmaksas? Es saprotu, ka sabiedrības līdzdalību vajag, lai aizsargātu valsti, lai pārvarētu dabas apstākļu radītās krīzes. Bet jaunietim pa dzīvi ir jāsitas kā plikam pa nātrēm, lai tikai tiktu vidušķirā. Ir jaunieši, kam enerģijas rezerves ļauj papildus, kaut ko par velti darīt sabiedrības labā. Ir jaunieši, kam nav enerģijas rezervju darboties par velti sabiedrības labā. Dažādas situācijas. Kaunināt jaunatni nevajag.