Dzīves dārdzības pieaugums mudina cilvēkus vairāk meklēt darbu

Lai arī bezdarbs Latvijā joprojām ir zems, pēdējā gada laikā darba tirgū ir jūtama lēnākas ekonomikas izaugsmes, migrācijas pieauguma un augstās inflācijas ietekme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā palielinājās ceturto ceturksni pēc kārtas un sasniedza 7,2%, pirmo reizi kopš COVID-19 pandēmijas beigām pārsniedzot 7%.

Bezdarbs Latvijā šobrīd ir zemākais Baltijas valstīs, tomēr kopš pērnā gada sākuma tas ir pieaudzis par 0,8%, un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits pieaudzis gandrīz par 9 tūkstošiem.

Pretstatā diezgan ievērojamam bezdarbnieku skaita pieaugumam, darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies tikai par 0,5 tūkstošiem. Iemesls, kādēļ Latvijā var vienlaicīgi samazināties iedzīvotāju skaits, palikt nemainīgs darba vietu skaits un pieaugt bezdarbnieku skaits, – darbu ir sākuši meklēt cilvēki, kuri vēl pirms gada darbu nemeklēja un bija ekonomiski neaktīvi. Bezdarba statistikā šādi cilvēki netiek uzskatīti par bezdarbniekiem. Tādēļ, neraugoties uz kopējo bezdarba pieaugumu, šogad nav novērojams reģistrētā bezdarba pieaugums un tieši pretēji – kopš šī februāra beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir samazinājies par vairāk nekā 6 tūkstošiem un reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija vien 5,4%. Tas ir viens no zemākajiem reģistrētā bezdarba līmeņiem Latvijā pēdējo 30 gadu laikā.

Vairāk sieviešu meklē darbu

Darbu šogad ir sākuši meklēt cilvēki, kuri pirms gada to nemeklēja, un pārsvarā tās ir sievietes. Pēdējā gada laikā ekonomiski neaktīvo sieviešu skaits Latvijā ir samazinājies par 17,5 tūkstošiem, un, lai arī nodarbināto sieviešu skaits ir pieaudzis par gandrīz 6 tūkstošiem, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā ir pieaudzis no 5,4% pērn līdz 6,4% šogad. Galvenie iemesli, kādēļ tik strauji ir pieaugusi sieviešu aktivitāte darba tirgū, visticamāk, ir inflācija, kuras dēļ ģimenēm ir vairāk nepieciešama otra alga, tāpat arī dzimstības samazinājums, kā rezultātā samazinās sieviešu skaits, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī Ukraiņu iekļaušanās darba tirgū. Tāpat nozīmīgs faktors bija COVID-19 pandēmija, kas radīja papildu slogu sievietēm attālināto mācību vai rūpju par tuviniekiem dēļ. Līdz ar to pandēmijas laikā gandrīz 10% sieviešu Latvijā bija mājsaimnieces un nemeklēja darbu, taču šobrīd ir atgriezušās darba tirgū.

Bezdarbs Latvijā turpinās samazināties

Vienlaikus lielāka sieviešu aktivitāte nav vienīgais faktors, kas šobrīd ietekmē darba tirgu Latvijā. Lēnāka ekonomikas izaugsme pēdējos divos gados visvairāk ir bijusi jūtama rūpniecībā, transportā un loģistikā, kā arī tirdzniecībā. Tikmēr šis gads ir sācies ar mērenu kritumu būvniecībā, kur augsto procentu likmju dēļ ir samazinājies privātā sektora pieprasījums. Rezultātā nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ar vidējo vai arodizglītību pēdējā gada laikā ir samazinājies par gandrīz 16 tūkstošiem, savukārt nodarbināto cilvēku skaits ar augstāko izglītību ir pieaudzis par vairāk nekā 15 tūkstošiem.

Manuprāt, pašreizējais bezdarba pieaugums Latvijā būs īslaicīgs un pārejošs. Lai arī migrācija uz Latviju pieaug un šobrīd Latvijā uzturas vairāki desmiti tūkstoši ukraiņu, tomēr darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un pēdējo divu gadu nelielā lejupslīde ekonomikā tuvojas beigām. Maijā uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējā gada laikā un tas ļauj cerēt uz pakāpenisku izaugsmes atjaunošanos arī Latvijā. Pēc manā prognozēm vidējais bezdarba līmenis Latvijā šogad varētu būt aptuveni 6,7-6,8%, savukārt 2025.gadā bezdarbs Latvijā varētu noslīdēt līdz 6%.

Teksts: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”