Šī gada februārī inflācija Latvijā turpināja augt un patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 8,7 %, liecina Centrāla statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir augstākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2009. gada sākuma, taču februāra inflācijas rādītājos pagaidām vēl neatspoguļojas ietekme no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Kopš šī gada 24. februāra pasaulē ir strauji augušas naftas, dabasgāzes, pārtikas, metālu un daudzu citu resursu cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir nozīmīgi dažādu resursu ražotāji pasaulē. Pret Krievijas ekonomiku vērstās sankcijas šobrīd faktiski izslēdz to no pasaules vai vismaz Rietumvalstu ekonomikas aprites. Pagaidām to visvairāk jūtam degvielas cenās, kas visātrāk reaģē uz pasaules cenu svārstībām, taču cenu kāpumus jutīsim arī citās jomās, un šī kara cena Latvijā noteikti būs augstāka inflācija.
Šobrīd Latvijā visvairāk jūtams ir naftas cenu kāpums, kas īsā laikā ir pieaugušas no aptuveni 90 dolāriem par barelu gada sākumā līdz gandrīz 130 šobrīd. Eiro izteiksmē naftas cenas jau ir ievērojami augstākas nekā 2008. gadā, tādēļ degvielas cenas Latvijā strauji tuvojas 2 eiro līmenim.
Taču vislielākās bažas šobrīd rada situācija dabasgāzes tirgū. Pēdējos 5 gados dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās no 16 līdz 20 eiro robežās par megavatstundu. Šobrīd cenas ir pārsniegušas 200 eiro par megavatstundu. Protams, ļoti daudz kas būs atkarīgs no situācijas attīstības Ukrainā, taču domāju, ka mums ir jārēķinās ar ievērojamu apkures cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā un cenu pieaugums var sasniegt vairākas reizes.
No valsts puses būs nepieciešams domāt ne tikai par to, kā kompensēt sadārdzinājumu, bet meklēt alternatīvas piegādes avotus, jo šobrīd dabasgāzes ziņā esam pilnībā atkarīgi no Krievijas. Visbeidzot, bažas rada arī pārtikas cenas. Februārī pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniedza 10 %, taču kopš kara sākuma Ukrainā graudu cenas pasaules biržās ir augušas par gandrīz 50 %. Krievija un Ukraina ir lieli graudu ražotāji pasaulē, un Ukrainā tuvākajās nedēļās būtu jāsāk jaunās ražas sēja. Ir skaidrs, ka tas nenotiks ne tuvu iepriekšējā apjomā, tādēļ arī pārtikas cenu kāpums pasaulē, visticamāk, turpināsies, ko vēl vairāk pastiprinās ļoti straujais minerālmēslu cenu pieaugums.
Šobrīd par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz ekonomiku tiešām grūti runāt, jo tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no situācijas attīstības. Ir skaidrs, ka tāda būs. Inflācija viennozīmīgi būs augstāka gan Latvijā, gan pasaulē. Manuprāt, pasaulē šobrīd ir gaidāms viens no lielākajiem resursu cenu šokam pasaulē kopš 1990. gada Līča kara, bet, iespējams, arī kopš 1973. gada arābu valstu naftas embargo. Tam būs negatīva ietekme gan uz Latvija ekonomiku, gan uz inflāciju, un šogad cenu kāpums Latvijā varētu pārsniegt 10 %.
Teksts: Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
Foto: publicitātes foto
Cienijamais raksta autor—-ludzu beidz melot un negrozi faktus—-nevis kara sakums bet gan sankciju sakums veido inflaciju