www.bauskasdzive.lv
Latvijas rūpniecībā turpinās neliela lejupslīde un šogad kopumā izaugsme Latvijas rūpniecībā nav gaidāma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar 2022.gada maiju šī gada maijā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 8,8%, savukārt apstrādes rūpniecībā izlaide saruka par 7,7%.
Ražošanas apjomu kritums nav iepriecinošs, taču tas nav arī negaidīts. Enerģijas krīze, inflācijas izraisīts pirktspējas kritums, procentu likmju kāpums, kā arī COVID-19 pandēmijas beigas ir samazinājušas pieprasījumu pēc precēm gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Tādēļ ražošanas apjomi šogad samazinās arī Lietuvā un Igaunijā, un pēdējos mēnešos ražotāju noskaņojums Eiropā kļūst aizvien pesimistiskāks.
Ražošanas apjoma kritums šī gada pirmajā pusē, protams, nav laba ziņa, taču tas ir jāskata kontekstā ar iepriekšējiem gadiem, kad rūpniecībai klājās ļoti labi. COVID-19 pandēmijas laikā daudzu pakalpojumu nozaru darbība bija ierobežota un pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc precēm, kas brīžiem pat radīja atsevišķu preču deficītu. Tukšas noliktavas un liels pieprasījums no patērētāju puses radīja spēcīgu vilkmi rūpniecībā.
Divu gadu laikā – no pandēmijas sākuma līdz pērnā gada vidum – ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā pieauga par aptuveni 20%, savukārt apgrozījums eiro izteiksmē pat vairāk nekā 40%. Savukārt tagad noliktavas atkal ir gana pilnas, pandēmija ir beigusies un pakalpojumu nozares var pilnvērtīgi darboties. Tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pēdējā gada laikā ir pat nedaudz sarucis.
Līdz ar to ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā šobrīd ir atgriezušies tuvu tiem, kādi tie bija pirms pandēmijas. Situācija dažādās apstrādes nozarēs gan ir ļoti atšķirīga. Līdz ar straujo procentu likmju kāpumu Eiropā strauji atdziest mājokļu tirgi, un to jūt arī mūsu ražotāji. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu koka izstrādājumu ražošana Latvijā saruka par 13,7%, nemetālisko minerālu, ko pārsvarā veido būvmateriāli, – par 17,8%, un mēbeļu – par 23,5%. Tomēr citās nozarēs turpinās izaugsme. Piemēram, datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana pieauga par 32,6% un dažādu citu iekārtu ražošana palielinājās par 14,8%.
Līdz ar ražošanas apjomu kritumu rūpniecībā mazinās arī inflācijas spiediens. Maijā jau otro mēnesi pēc kārtas samazinājās ne tikai fiziskie ražošanas apjomi, bet arī apgrozījums eiro izteiksmē. Ražotāju noskaņojuma rādītāji Eiropā šobrīd atrodas recesijas zonā, un enerģijas cenu kritums pagaidām šo situāciju nav mainījis.
Pēc manām prognozēm vājš pieprasījums Latvijas rūpniecība saglabāsies līdz šī gada beigām un šogad kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt par 4-6%. Vienlaikus, līdz šī gada nogalei krājumu līmenis un pieprasījums būs normalizējies, un jau nākamā gada sākumā Latvijas rūpniecība atkal varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes.
Teksts: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, a/s “Citadele banka”
Foto: Publicitātes foto
Reklāma