Ekonomists: Lielā atdzišana ir sākusies

Var nešaubīgi teikt, ka apstrādes rūpniecības sniegums maijā bija ļoti labs. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Rūpniecības sniegumu varbūt var raksturot pat ar vārdu “varonīgs”. Šādu uzslavu noteikti pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.

Vienlaikus pieaug bažas par rūpniecības sniegumu gada atlikušajos mēnešos un nākamgad. Ekonomistu vidū nereti kā jau par notikušu faktu runā par pasaules ekonomikas recesiju varbūt gada nogalē, varbūt nākamgad, kuru radīs kara ietekme, kā arī centrālo banku jau īstenotie un vēl solītie ekonomikas dzesēšanas pasākumi. Ilgtermiņa procentu likmes līdz jūnija sākumam auga, bet tagad ir nostabilizējušās. Finanšu tirgi joprojām ir iecenojuši īstermiņa procentu likmju kāpuma turpināšanos tuvākajā nākotnē, taču ASV jau arī kritumu nākamgad, tātad prognozējot, ka pārkaršanu strauji nomainīs atdzišana.

Ja pakalpojumu nozaru nākotne vismaz uz nesenās pagātnes fona joprojām izskatās visnotaļ gaiša, tad par rūpniecību ir lielas bažas. Pandēmijas laiks tai izrādījās ļoti izdevīgs, taču tuvojas brīdis, kad ražotājiem par šo ballīti būs jāmaksā. Pakalpojumu nozaru ierobežojumi, kas “iespieda” neproporcionāli lielu pasaules ekonomikas daļu preču nozarēs, ir beigušies. Patērētāji ir sapirkušies daudz visādu verķu un šķiet, ka viņiem kādam laikam pietiks. Tirgotāji pāriet no krājumu palielināšanas uz samazināšanu, tas darbojas kā ekonomikas cikla pastiprinātājs.

Likumsakarīgi, ka Latvijas industrijas kapteiņu prognozes par ražošanu tuvākajā nākotnē kopš marta ir krasi pasliktinājušās. Attiecībā pret vēsturiski vidējo tās vispesimistiskākās ir elektronikā, nozarē, kurā pandēmijas ballīte bija visneprātīgākā. Salīdzinoši labvēlīgs nākotnes skatījums ir mašīnbūvē – elektrotehniskajā rūpniecībā, iekārtu ražošanā un remontā, arī likumsakarīgi, jo plānoto enerģētikas revolūcijas investīciju bumu neviens nav atcēlis.

Izejvielu cenas (S&P GSCI indekss) rada iespaidu, ka kāds ir ievietojis pasaules ekonomiku ātrās sasaldēšanas kamerā. Kopējais izejvielu cenu indekss krities par 12% salīdzinot ar 8.jūnija pīķi. Industriālo metālu cenas, kas vislabāk atspoguļo ekonomikas prognozes, jau kritušās pat par 32%. Enerģijas cenas, kuras šobrīd virza kara un sankciju stāsts, svārstās bez noteiktas tendences. Pārtikas cenas kopš 17.maija ir samazinājušās par 19%.

Milzīgā ātrumā krīt kviešu cena, no maija vidus vēsturiskā rekorda nu jau nobirusi ceturtdaļa. Saistīts notikums – globālais konteineru pārvadājumu cenu indekss “Freightos” kopš pērnā septembra rekorda ir samazinājies par 40%. Tātad globālie izejvielu un pārvadājumu tirgi kļūst ražotājiem draudzīgāki, taču Latvijas un Eiropas rūpniekus apbēdina reģionālās enerģētikas jaunās spazmas. Gāzes cenas ar piegādi pēc mēneša šodien sasniegušas 157 EUR/MWh, kas ir divas reizes vairāk nekā 8.jūnijā, kas bija zemākais punkts kopš kara sākuma.

Atkal kāpj elektrības cenas, turklāt šeit ir dubulta bēda. Ja līdz šim cenas bija augstas, taču zem Rietumeiropas līmeņa, tad šobrīd ir otrādi. Laikā no septembra līdz maijam vidējā cena Vācijā bija 166 eiro, bet Latvijā 141 eiro. Taču šobrīd pie mums strāva maksā dārgāk – jūlijā pirmo četru dienu vidējā cena ir 297,85 eiro. Salīdzinājumam – 2020.gada vidējā cena bija 34,05 eiro, bet pērn tā bija 88,78 eiro.

Rezumējot teikto, ir sagaidāms, ka gada otrajā pusē Latvijas ražotājus nejaukās spīlēs spiedīs pieprasījuma vājināšanās salikumā ar joprojām ļoti augstām ražošanas izmaksām. Taču gada koprezultāts būs pieklājīgs (pieaugums par apmēram 4%), pateicoties kāpumam pirmajos piecos mēnešos par 6,9%, tai skaitā dzērienu ražošanā par 24,2%, poligrāfijā par 18,5%, autobūvē par 17,9%, ķīmijā par 16,4%. Iepriekšējo divu gadu rūpniecības motors kokapstrāde ir augusi par 5,4%, bet maijā reģistrēts kritums par 1%. Laika posmā no janvāra līdz maijam kopumā kritās elektronikas ražošana (-17,6%), papīra (-2,5%), iekārtu (-1,3%), pārtikas (-1%) ražošana.

Teksts: Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists

Foto: Publicitātes