www.bauskasdzive.lv
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās runas par to, ka saules parku ir par daudz, tie saražo tik daudz elektroenerģijas, ka tā jāatdod tirgū par brīvu un tādēļ ar to izveidi vajadzētu piebremzēt. Samērā absurda retorika, reģionā, kurā ir pastāvīgs enerģijas ražošanas jaudu iztrūkums un ir notikusi atslēgšanās no BRELL tīkla. Jā, saules enerģijas joma ir strauji uzplaukusi un tā rada jaunus izaicinājumus energosistēmas infrastruktūrai, bet vai tas ir iemesls apturēt šo progresu? Varbūt tā vietā, lai prātotu, cik neizdevīgi uzņēmējiem ir attīstīt saules parkus, būtu jārūpējas par to kā saražoto strāvu maksimāli efektīvi izmantot, – ieguvēji būtu visi.
To, vai nebaidīties no zemām vai pat negatīvām elektroenerģijas cenām un investēt saules parku būvniecībā, katrs ražotājs var izlemt pats. Ja investori ir gatavi būvēt saules parkus, kāpēc gan viņiem būtu jāliedz ražot lētu un zaļu enerģiju?Un šo resursu Latvijai vajadzēs vienmēr. Daudz. Un lēti. Enerģijas tirgū piedāvājumam jābūt būt gatavam apmierināt pieprasījumu, nevis skriet tam pakaļ, jo enerģijas ražošanas jaudas nevar tik strauji pielāgot un palielināt. Vairāk lētas zaļās enerģijas būtu ne tikai ieguvums Latvijas iedzīvotājiem, tas arī pavērtu plašākas iespējas tirgū ienākt lieliem patērētājiem – uzņēmumiem, ražotājiem – un veicinātu intensīvāku vispārējo elektrifikāciju ar elektroauto, siltumsūkņu apkures sistēmām un citiem ilgtspējīgiem tehnoloģiju risinājumiem.
Ja vēl pirms dažiem gadiem saules paneļi bija jauna iespēja mājsaimniecībām, tagad tā jau ir kļuvusi par
industriālu sfēru, kurā investē daudzi uzņēmumi. Saules enerģijas spēkstaciju loma tikai aug: ja aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, citu enerģijas avotu sniegums Latvijā samazinās un pat HES saražojis par 16 % mazāk enerģijas, tad saule savu sniegumu ir divkāršojusi un apsteigusi vēja spēkstacijas. Tiesa, no saules iegūtās elektroenerģijas apjoms vienmēr ir bijis un būs atkarīgs no laikapstākļiem un gadalaika, bet arī uz HES kā uz galveno zaļās enerģijas ieguves avotu ilgstoši paļauties diez vai varēsim, ņemot vērā arvien uzkrītošākās globālās sasilšanas pazīmes. Attiecīgi šis pavasaris diez vai mūs lutinās ar lēto palu enerģiju.
Saules enerģijas spēkstacijas ir visātrāk ieviešamās zaļās enerģijas ražošanas jaudas. Tāpēc saules parku īpatsvars Latvijas enerģijas ražošanas portfelī pieaug ārkārtīgi dinamiski. Paredzams, ka jau šogad Latvijā uzstādīto saules elektrostaciju jauda pārsniegs 1 GW, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita teju vai desmitiem gadu tāla nākotne, tāpēc šobrīd galvenokārt vajadzētu fokusēties uz enerģijas uzglabāšanas risinājumu popularizēšanu. Vēja parku projekti pagaidām attīstās lēnāk, taču, kad ātrums būs uzņemts, bilance starp saules un vēja parkiem strauji izlīdzināsies.
Secinājums, ka vasaras mēnešos saules enerģiju spēsim saražot vairāk nekā mums nepieciešams, ir ārkārtīgi pozitīvs. Tā vietā lai apstātos pie sasniegtā, tas drīzāk ir signāls nākamajiem soļiem, lai pilnveidotu Latvijas energosistēmu un šo saražoto enerģiju efektīvāk izmantotu, pārvadītu un nu jau arī uzglabātu. Tāpēc tas, kas patiešām ir vajadzīgs šobrīd, ir sistēmvadības risinājumi, droša infrastruktūras attīstība un tirgus platformas, kā arī valstiska vīzija par pieejamo atjaunīgo energoresursu sabalansētu pārvaldību. Uz to, ka, turpinot līdzšinējā garā, Latvija riskē nesasniegt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) noteiktos mērķus, norāda Valsts kontrole savā ziņojumā, kurā īpaši uzsver, ka Latvijā trūkst mērķtiecīgas enerģētikas politikas pārvaldības.
Piemēram, ne visas jaudas, kuras šobrīd ir rezervētas teju 6000 MW apmērā (saules elektrostacijas – 3175 MW un hibrīdstacijas – 1940 MW), patiešām tiks ieviestas un daļa projektu paliks “uz papīra”. Bet tas ir normāls jebkuras nozares izaugsmes process. Tāpēc tiek gaidīti grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā, lai dotu iespēju atbrīvot spēkstacijām rezervētās jaudas, sniedzot iespēju ražot enerģiju tiem, kuri ir gatavi to darīt Tas jau ir neliels solis, lai veicinātu efektīvāku konkurenci tirgū, bet iespēju vēl ir daudz.
Laikā, kad pasaules varenākās lielvalsts ASV no jauna ievēlētais prezidents Donalds Tramps koķetē ar drill-baby-drill retoriku, mudinot pazemināt naftas cenas, Eiropai un līdz ar to Latvijai nevajadzētu atkāpties no saviem mērķiem par ekonomikas dekarbonizāciju, bet gan dot pretsparu, stingri turot uzņemto zaļo kursu.
Atjaunīgie energoresursi kā vējš, saule vai ūdens spēkstacijas var draudzīgi sadzīvot līdzās, un sabiedrībai pilnīgi noteikti nav problēmu ar faktu, ka ir “par daudz enerģijas”, ja tas nozīmē lētu enerģiju. Turklāt jālūkojas nākotnē un savlaicīgi jāveido enerģijas ražošanas kapacitātes rezerves, jo skaidrs, ka līdz ar elektrifikāciju, tās patēriņš tikai pieaugs. Efektīvais enerģētikas nozares attīstībai daudz svarīgāk ir veidot pārdomātu un efektīvu infrastruktūru, saražotās enerģijas apgūšanai. Savukārt uzņēmēji var investēt enerģijas ražošanā, nodrošinot jaudu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Bažas par to, kā pārvaldīt visu saražoto apjomu, ir saprotamas, taču Eiropā ir daudz labu piemēru, kā brīvais tirgus sevi veiksmīgi regulē, – diez vai Latvija būs izņēmums. Drīzāk bailes no uzņemtā attīstības ātruma var izraisīt neveiksmīgus manevrus, kas sabremzēs visas nozares izaugsmi.
Teksts: Gatis Macāns, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” izpilddirektors
Foto: pixabay.com
Lai eksperts parāda,kur ir tā lētā zaļā enerģija!
Fakts ir tāds,ka elektrības cena pateicoties viltīgajām komponentēm turpina pieaugt un turpinās pieaugt uz afēristu saules un vēja “zaļās” maldenerģijas rēķina.Ja process būtu pretējs,proti ar katru jaunuzbūvēto maldenerģijas staciju elektrība kļūtu arvien lētāka iedzīvotāji ar prieku apsveiktu katru saules panelīti.Tā kā tas nenotiek un nenotiks vācieties uz … ar savu melpropagandu.
Ko par to saka jaunais BNKS vadītājs?
Tas teksts no pskp kongresiem kopēts?
Senāk runasvīriem bij spēks rokās,tagad visvisādiem ekspertiem!Kārtējais tukšmuldētājs.
Kāpēc man ir vajadzīga dārga elektroenerģija ja ir jāsēž tumsā?
to pašu un vēl vairāk varētu teikt arī par jums, atjaunīgās elektroenerģijas piedāvātājiem. Jo kur tad ir tā “lētā” enerģija, ja drīzumā, jau jūlijā sagaidāma 2 jaunu “komponenšu” ieviešana šīs enerģijas integrēšanai kopējā tīklā un tās pārvadei. Par cik naudinām tad palielināsies tā kopējā cena lētajai enerģijai no kuras pat smakas nav dienakts tumšajās stundās? Jūsu “lētās” enerģijas solītāju meldiņš ir jau dzirdēts mazo HES sakarā, kur visi kā viens tādu būvētāji solīja- uzbūvēsim hesus uz mazajām upītēm un elektroenerģija kļūs lētāka, par neskatoties uz dubulto tarifu šās enerģijas iepirkumam. Tad, kur jūs liksiet to dienas laikā saražoto lieko enerģiju, teleportēsiet uz austrumu puslodi, kur naktī trūkst/ Bet tur pretī Tramps, kas no oglēm un naftas ražo arī naktī.
jau labu laiciņu tās “jaudas uzturēšanai” arī es maksāju tos 24 eiro par 32 A ievada automātu bez PVN. Kā diez vēl pirms kautkur 10 +- gadiem mēs iztikām bez šīs “jaudas rezervācijas”, laikam valsts budžets pildījās labāk?
patreiz, redzot tos jau noklātos daudzos hektārus valstī ar lētās enerģijas ražotāju uzstādītajiem saules paneļiem, iedomājos, ja tādā tempā tas “lētums” turpinās palielnāties, šobrīd 40 centi par 1kwh fiksētajai cenai bez PVN, tad nāksies domāt par atgriešanos pie malkas plīts un cietā kurināmā sildītu ūdeni arī vasarā. Tie krietni vairāk kā 100 eiro par elektroenerģiju mēnesī diemžel pat m;ajsaimniecībai pilsētā ir visai daudz, jo kādtreiz arī solīja- elektrība tā ir mūsu nākotne, diemžēl ne vairs pa kabatai un daudziem ne pa kabatai.
Tukša reklāma.
Tas ir ļoti interesanti, ka līdz ES laikiem Latvijā nebija attapušies 1 kWh cenu apkraut ar parazītmaksājumiem lai finansētu blēžus, parazītus, starptautiskos aizdevējus, kļūdainas politikas sekas. Paldies Andrim, kas atvēra acis visiem pie resursiem esošajiem un iemācīja shēmošanu.
Man uz jumta lēta elektrība, 2000 euro gadā ietaupu no rēķina