ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Lai arī esam piedzīvojuši augstas «NordPool» cenas, 17.augusta vakarā no plkst.18 līdz 19 «NordPool» Baltijas zonā elektrības cena sasniedza biržas noteiktos griestus – 4000 eiro par megavatstundu (MWh), tomēr pašos pamatos vienota birža Eiropā ir uzbūvēta tā, lai atrastu lietotājam zemāko iespējamo elektroenerģijas ražotāju piedāvājumu grozu. Taču tagad, karstajās vasaras dienās, «NordPool» aprēķina mehānisms katrā stundā cenšas nodrošināt lietotāju ar pieprasīto kilovatstundu skaitu.
Autors: Guntis Lūsis, AS «Latvenergo» enerģijas vairumtirdzniecības direktors
Ilgstoša svelme, nepietiekamie vēja un hidroresursi, nepietiekama atomstaciju jauda, kā arī vairāku staciju remontdarbi reģionā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī «NordPool» biržas cenas.
Jūlijā un augustā piedzīvota augsta «NordPool» cena, ko visvairāk ietekmē karstuma periods un ārkārtīgi dārgie fosilie resursi visā Eiropā:
- ir ļoti ierobežota hidroresursu pieejamība visā kontinentā, ieskatot Daugavu;
- dabā vējš samazinās, kad karstās gaisa masas ir nekustīgas;
- saules paneļi saražo mazāk dūmakainās karstās dienās;
- rekordaugsta gāzes un ogļu cena pasaulē;
- atomstaciju izstrādi ierobežo nepietiekama dzesēšana;
- pārvades jaudas mazina plānotie remontdarbi;
- pieaudzis pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas.
Nepatīkamais rezultāts: visā Eiropā – Baltijā, Ziemeļvalstīs, Centrālajā un Rietumu reģionā – ir elektroenerģijas ražošanas deficīts un jāpieslēdz arvien dārgāki ražotāji.
Analizējot cenu līmeņus Eiropas reģionos, redzams, ka piedāvājuma un pieprasījuma līknes satiekas pie ogles un dabasgāzes ģenerētās elektrības aktuālā izmaksu līmeņa. Ogles un dabasgāzes globālais cenu līmenis ir rekordaugsts, un tomēr šie ģeneratori visā Eiropā sniedz zināmu cenu stabilitāti, izvairoties no ekstrēmām eskalācijām.
Aizvadītajās trijās nedēļās no atjaunīgajiem resursiem Baltijā vēja izstrāde samazinājusies par 27 %, saules izstrāde nedaudz pieauga par 6 %, bet Daugavas HES kaskādē ūdens pietece samazinājusies par 23%.
Tuvākās nedēļas joprojām solās būt karstas. Katram no mums ir jāvērtē: lietotājam – kur ietaupīt, ražotājam – kā pārvarēt izaicinošus režīmus. Katram nav jābūt “NordPool” biržas ekspertam, tādēļ pamatprincipus un cenas faktorus ik nedēļu skaidro “Latvenergo” eksperti. Sekojiet līdzi manam komentāram no globālā līdz vietējam – https://latvenergo.lv/lv/elektribas-cena
karteja tautas apkrapshana—bet ja aunu baram tas patik kapec gan nee
Audzēju pašpatēriņam kartupeļus , VISU pārdodu pa 0,20 eiro kg , un tad pērku RImi un maxima pa 0, 59 kg , tāpat kā latvenergo, nu debīliķu bars.
Nu lielisks iemesls ”superzaļajiem” uzrīkot protesta akciju pret vēja parku un mazo HES būvēšanu.
Lai vieglāk salīdzināt autors varēja ielikt arī tabuliņu ar nokrišņu daudzumu šogad pa mēnešiem….Un tad stāstīt savas pasakas….