www.bauskasdzive.lv
Ir pierādījies, ka paust savu taisnību ar mediju starpniecību ir līdzīgi kā plikam lēkt nātrēs, tomēr pēc plaši komentētā raksta «Bauskas Dzīves» portālā bauskasdzive.lv 25. februārī par jauno kārtību licencētajā makšķerēšanā nevaru klusēt.
Pirmais un, manuprāt, svarīgākais, kas nav pieminēts šajā visnotaļ objektīvajā rakstā, ir fakts, ka pēc vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem visā novada Lielupes tecējumā, kā arī Mūsas un Mēmeles posmā Bauskas pilsētā laika periodā no 1. aprīļa līdz 1. jūnijam ir vispārējs makšķerēšanas aizliegums, un tikai pateicoties tam, ka Bauskas pašvaldība izteic vēlmi organizēt licencēto makšķerēšanu un teju ceturto gadu desmitu deleģē šo funkciju vietējai makšķernieku biedrībai, gan vietējie, gan viesmakšķernieki iegūst tiesības šeit makšķerēt.
Otra patiesība ir tikpat nesatricināma – tiesības uzliek pienākumus, un pienākumu biedrībai ir daudz gan attiecībās ar valsti un pašvaldību, gan arī pret makšķerniekiem, kuri gadu no gada gaida un sagaida ekskluzīvās makšķerēšanas tiesības, pat nenojaušot, ka tādu var arī nebūt. Lietas nenotiek pašas par sevi, kaut arī no malas tā varbūt izskatās, tās ir jādara.
Nolikuma izstrāde un saskaņošana prasa orientēšanos likumdošanas un mainīgo noteikumu labirintos, makšķerēšanas pasākuma organizēšana sezonā, dažādu pārskatu un atskaišu sniegšana neļauj atslābt visa gada garumā. Tajā visā biedrībai, kas pastāv jau 60 gadus, ir nepārvērtējama pieredze, zināšanas un resursi. Gadu no gada, pateicoties biedrības aktīvāko biedru iesaistei, top zivju resursu pavairošanas projekti. Tikai ieskatam – pēdējā desmitgadē, pašvaldībai un biedrībai līdzdarbojoties, ir īstenoti vismaz 10 upju gultnes tīrīšanas un nārsta vietu atjaunošanas projekti pāris desmitu hektāru platībā.
Katru gadu biedrība Zivju fonda projektā ar savu līdzfinansējumu no licenču tirgošanas Mūsā, Mēmelē un Lielupē izlaiž zivju mazuļus. Divus iepriekšējos gadus Mūsa un Mēmele papildinājās ar 30 tūkstošiem zandartu mazuļu. Pirms tam divus gadus pēc kārtas ar tikpat daudz līdaku mazuļiem un vēl pirms tam ar līdzīgu skaitu ālantu. Tas ir tikai publisko ūdeņu sektorā, neskaitot finanšu ieguldījumus zivju resursu atjaunošanā biedrībai piederošajā Bangu dīķi. Te ir atbilde interesentiem, kur paliek par licencēm ietirgotā nauda un aicinājums – nāciet un dariet, dariet labāk par mums, un visi būs apmierināti!
Pārmetumu gūzmā par licencētās sezonas agrāku sākumu steidzos paskaidrot, ka dabā pārmaiņas, kas izpaužas kā ātrāka pavasara atnākšana, atsaucas arī uz visu dzīvo, tajā skaitā arī vimbām. Tās ir klāt ātrāk un labi ķeras. Ja par mērķi izvirza šī zivju resursa ilgtspējīgu izmantošanu, ko nodrošina ierobežota (lasi – licencēta) izmantošana, tad termiņa pārcelšana uz 15. martu ir pamatota. Savukārt licencētā sektora pagarināšana Mēmeles upes posmā no gājēju tiltiņa līdz Bauskas pilsētas robežai, par ko ir sacelta lielākā ažiotāža, ir pamatota ar nepieciešamību limitēt (las – licencēt) šo upes posmu.
Vairākas pēdējās sezonās posmi ārpus licencētās makšķerēšanas zonas tiek pārlieku intensīvi no makšķerniekiem noslogoti un nav pietiekami uzraudzīti. Izmantojot to pašu argumentu par vienlīdzīgām tiesībām, ko piesauc ar šīm izmaiņām neapmierinātie, apliecinu, ka biedrība kā licencētās makšķerēšanas organizatore saņem pamatotus pārmetumus no licencētiem makšķerniekiem – kāpēc šajā upes posmā varēja katru dienu un nakti makšķerēt bez licences, bet līdzīgā vietā pilsētā ir ierobežojumi un jāmaksā? Tagad jaunajā nolikumā visiem visās vietās būs vienādas tiesības.
Vēl daži skaidrojumi par bezmaksas licencēm. Par velti nekas šai dzīvē netiek dots, arī 20 bezmaksas licences. Diemžēl vairāk bezmaksas licenču nav atvēlētas, un tās saskaņā ar šo pašu nolikumu katru gadu ar valdes lēmumu tiek piešķirtas aktīvākajiem biedrības biedriem, kuri visa iepriekšējā gada garumā ir apliecinājuši savu gribu līdzdarboties biedrības pasākumos, talkās, sniedzot bezmaksas pakalpojumus īpašumu apsaimniekošanā, licencētās makšķerēšanas organizēšanā un uzraudzībā. Līdzdalība ir strikti uzskaitīta un savstarpēji kontrolēta. Apliecinu, ka tās tiešām ir vienīgās privilēģijas biedrībai, kas uzņemas organizatora funkcijas un reizē ir stimuls biedriem, kas katru gadu ir jānopelna. Atkal varu tikai aicināt – nāciet, dariet un būsiet šo izredzēto starpā!
Teksts: Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Gabrāns
Foto: No arhīva
Gabrān Gabrān!!
Juriste Grigorjeva!! Domes deputāti!
Kā tas nākas, ka Bauskas novada pašvaldība ar šiem saviem saistošajiem noteikumiem cenšas “Pārlēkt” Ministru kabineta 22.12.2015 noteikumiem Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, kas ir augstāka spēka tiesību akts.
Šajos noteikumos (2.1 pielikums, III sadaļa) stingri noteikti upju (Lielupes, Mūsas un Mēmeles) upju posmi, kā arī lieguma periodi Lielupes baseina apgabalā.
Un tie ir joprojām nemainīgi: —
1) Mēmele — no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā; Mūsa — no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa;
2) no 1. aprīļa līdz 31. maijam.
Nu???
Vai uz šo kādam ir kas sakāms?
Visupirms jau Gabrān, ko mTu npar šo situation domā?
Jā, Gabrān! Neklusē un cep tik augšā otru vēstuli! Tāpat paskaidro, kā pie savas mājas iztīrīji upes gultni un pats tur vari līdz ceļiem tik iebrist, jo ir kritiski sekls, it sevišķi mazūdens periodā tur jau līdz potītēm. Par Lielupes iztīrīto posmu nemaz nerunāsim.
Jā, noteikumi nav mainīti un tur ir 1.aprīlis,bet mums iešķiebj 15.martu!
Izskatās, ka kādi gudrīši deputātus ir iegāzuši
Gabrān, Grigorjeva gaidām skaidrojumus.
Nē nē
Tur viss ir ok
Jo Makšķerēšanas noteikumi pašvaldībām, kuru teritorijās tiek organizēta licencētā makšķerēšanu, ir tiesības noteikt no noteikumiem atšķirīgu kārtību
Tā ka ir viss ok
“Dīvānu eksperti” (Ilmārs u.c) palasiet noteikumus
Ministru kabineta noteikumi Nr. 800
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
46. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja:
46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;
ir tas, ka BMMB spēj pastāvēt vien tādēļ, ka ir MK apstiprināti noteikumi par makšķerēšanas liegumu vimbu nārsta periodā Lielupē, Mūsā, Mēmelē un pēcāk uz šiem noteikumiem balstīta licencētās makšķerēšanas organizēšanas uzticēšana BMMB. To nevar izdarī viens pats Gabrāns ar vēl dažiem biedriem valdē. Tur ir vajadzīga bierība ar biedriem. Lai biedrība piesaistītu sev biedrus, ir kas jādod pretī un tās ir licences ar atlaidēm kārotajā A zonā. Un, lai kā arī jūs censtos. to biedru, licenžu kārotāju ar katru gadu kļūst mazāk un mazāk, kaut arī rindā naksts garumā viņiem vairs nav jāstāv. Vai tā nav cilvēku uzpirkšana- mēs tev licencīti uz sitienu, ar atlaidi A zonā, tik stājies biedrībā, ko agrāk arī ne viens vien rīdzinieks un citu novadu iedzīvotājs arī darīja un joprojām dara. Piedevām, par kontroli. Lai šiem laimīgajiem licenžu ieguvējiem dzīve liktos vēl jaukāka, tikai pēdējos pāris gados es vienu, divas reizes sezonā esmu sastapis inspektorus, kuriem interesēja vien licences esamība, bet daudzus gadus esmu pavadījis šo sezonas laiku upē pat inspektoru neredzējis. Tāda nu tā licencētā maksķerēšana priekš “licencētajiem” un BMMB valdes. Jā, un tās licenču cenas. Ja vienas dienas licence maksā bez atlaides 10 eiro, tad sezonas licenci 100 eiro vērtībā makšķernieks “atpelna” jau martā pēc atļauto dienu skaita šajā pus mēnesī un pusotru mēnesi “vico” pilnīgi par brīvu, un ja tev vēl alaide un tikai 70 eiro uz visu sezonu kā biedram, cik tur “gaļas” nesanāk? Ir, ir vērts to biedrību saglabāt un par to “kukuli” dot divu mēnešu garumā.
Gabrāna kungs, neesiet alkatīgs!
Uz vienu sezonu ierosiniet pilnīgu liegumu, bez makšķerēšanas. Paskatīsimies kā sabiedrību ietekmē laika un zonas paplašināšana, kā atjaunojas resursi.
Ak, …tas biedrības biedriem būtu kā ar skalpeli pa kājstarpi…
ja jau esi tik runīgs, tad lūdzu pastāsti arī par tiem biedrības laistajiem zivju mazuļiem upēs. Par to modi šo “izrādi” sadalīt divās daļās. Pirmajā ar visiem skatītājiem, presi un raportiem ar veiksmīgu puses no nopirktā daudzuma mazuļu palaišanu upē, bet otru pusi, par to klusums, kad, kur, cik- nekādu ziņu, laikam slepeni, kā savulaik iepirktos foreļu mazuļus, lai brakanjeri neizķer… Kā tad savulai bija ar to mazuļu iepirksānu no komersanta, Vecumnieku viesu mājas īpašnieka, kuram ar mākslīgo zivju pavairošanu tāpat, kā cūkai ar apelsīniem. Savulaik laidāt tos lašu mazuļus, vismaz pusi no tiem, ar pompu, tad kur viņi ir turpmākajos nu jau vairāk kā 20 gados. Zinu tik vienu makšķernieku šeit, kurš savulaik Lielupē noķēris nelielu taimiņu, bet ne lasi. Kā tad ir ar tām forelē Iecavas, vai Misas upēs? Kā ar ālantiem, jābūt jau krietni paaugušiem, bet atkal naf. Kāda neraža, varbūt arī tos mazuļus laidāt vien BMMB ierīkotajās vimbu un nēģu nārsta vietās, vietās, kur 90% gadījumos ietek attīrītie vai arī neattīrītie notekūdeņi no attīrīšanas stacijām. Tām, kas savulaik skaitījās tavā pārraudzībā.
makšķernieki, jūs taču esat saprātīga tauta, varbūt gadu iztiksim bez tām mūsu labvēļu gādātajām licencēm un paskatīsiemies, vai tie “gaļenieki” tiešām ir vien no BMMB rindām, tie par tām atlaidēm nopirktie. Pasmaidīsim par viņiem, ko citu?
Ei jūs viszinīši, ko paši esat pasākuši zivju nārstu vietu attīrīšanā, zivju resursu papildināšanā? Tikai anonīmi te kaut ko pļūtīt varat! Ja jau esat tādi spečuki kāds ir jūsu personīgais ieguldījums zivju resursu saglabāšanā? Ir kādi pierādījumi par ielaisto un it kā neesošo zivju daudzumu? Diez vai tas “zinītis” par forelēm maz zin kur atrodas Misas upe un vispār tur mēģinājis kādu foreli noķert? Kurš no jums plātīzeriem ir bijis biedrībā un izteicis kādu ierosinājumu, kā uzlabot zivju resursus. Kā parast mākam tikai kritizēt, bet no mīkstā dīvāna pēcpusi nevarat piecelt!
Tam “pirmais un vissvarīgākais” tu visu tik labi zini, ka noteikti pats esi tas lielais “gaļenieks”. Ne visi biedri iestājās biedrībā tevis pieminēto licenču dēļ un bez biedriem licences izpērk tādi kā tu. Pēc taviem vārdiem spriežot tie visi ir uzpirkti, apmēram 500 makšķernieku!?…Aicinu 8.martā atnākt uz biedrību un parunāt ar tautu, tad nevajadzēs te gudri d….
Mēmeles posmā virs gājēja tiltiņa varēja makšķerēt uz grunti.Pludiņu makšķernieki makšķerēja pie saucamā ,,krūma,,.Vimbas ienāca pāris dienas.,,Paldies ,,liels pēdiņas par To ,ka cilvēkiem,kas vēlēsies atpūsties un noķert zivtiņu būs jākratās ārpus pilsētas .Mēmeles posms aukšpusē ir slapjšs ar saviem avotiem.Pirms tika pieņemts likums.Vajadzēja ierīkot vietas makšķerniekiem.Kā arī tauvas josla pie upes.Piebraukt nav iespējams!
redzams, tie “argumenti” tev vien tādi, uz rupjības sliekšņa balansējoši un pat pārkāpjot to. Ko tad, tev sirsniņa pilna, ja uzskaita visu BMMB apices vīru jau paveikto mūsu, makšķernieku labā un turpmāk iecerēto. Kaut vai licencētās makšķerēšanas ieviešanu pavasarī visā Mēmelē novada teritorijas robežās. Nerunā par visiem, runā par sevi un saviem domubiedriem, kuri to nārsta vietu” ierīkošanu” vienmēr izvēlas vietās, kur ietek attīrītie, bet kā redzams vāji attīrītie notekūdeņi no pilsētai un savulaik pagastiem piederošajām attīrīšanas iekārtām. Tām, par kuru nevainojamu darbību savulaik atbidīgs bija godavīrs Gabrāns. Ir jābūt galīgam loham, lai apgalvotu, ka vietās kur tiek ievadīti ūdeņi no attīrīšanas iekārtām, pēc uzkrājušo smirdīgo nogulšņu izstumdīšanas ar buldozeru vai ekskavatoru šajās vietās būs īstā vieta vimbu un nēģu nārstam. It sevišķi nēģu, kuru ņurņiki dzīvo uz tīras grunts, pat daļēji grantī ierakušies vismaz gadus piecus šeit, upē. Bet te, jau gļotām klāta upes gultne jau drīz pēc nārsta vietas “ierīkošanas “. Vai nav tā, ka atbidīgais par šo attīrīšanas iekārtu darbību, reizē arī BMMB vadošais biedrs, to savas darbības nesmukumu upē likvidēja par Zivju fonda un pašvaldības dāsni piešķirto naudu? Kā sacīt- divi zaķi ar vienu šāvienu? Jā, cilvēki pērk licences, bet biedrībā stājas, lai dabūtu tās garantēti, bez rindā stāvēšanas, ar atlaidi A zonā. Cik to vimbu tiek noķerts, tas lai paliek arī uz biedru sirdsapziņas. Vien to gribu atgādināt, ka tiem biedriem tajā biedrībā vien no komunistu laikiem saglabājušās priekšrocības, kas citās “licencētajās” makšķerēšanas vietās nav novērotas.
ja jau tu tik viszinošs, tad vismaz tagad, kaut kur pēc gadiem desmit varēji pavēstīt, kurā vietā tad tos savulaik par tūkstošiem pirktos foreļu mazuļus ielaida? Nu jau būs krietni paaugušies, tāpat kā laši, ālanti un tagad zandarti. Tikai neaizmirsti, ka tā pati vīķe pie mums jau reti satopamā zivs, vēl palikusī plāna kā vītola lapiņa un ne jau aiz labas dzīves. Labāk paskaiti, cik zivju sugas šeit Mēmelē, Mūsā un Lielupē jau izzudušas arī jūsu vētrainās darbības dēļ, un cik šeit ir tādu, jau uz izzušanas robežas?
Izlasīju rakstu par To, ka zivju inspektori nevar izkontrolēt Mēmeles upes posmu virs mazā tiltiņa?! Vasaras mēnešos ,kad beidzas vimbu sezonā neesmu redzējis nevienu inspektoru,apsveicami.Jūnijā tajā okeānā ,,vārdi,, var noķert…Upes ir aizaugušas,purvs.
tā jau esot, cilvēkam mēle dota lai noslēptu savus mellos darbus, jeb arī nonāktu pie slēdziena- “tu pats esi tāds”; Tad tāds pats, kā būtu dēvējami tie obligāti pieejamās licences kārotāji, tie, kuri divus mēnešus pa četrām dienām nedēļā rukā lieguma laikā tieši lielākajās vimbu koncentrēšanās vietās?Vai kaut tās , par desmit dienā atļautās, 50 gab. nedēļā, viņu ģimene spēj apēst, piedevām vēl 8 nedēļu garumā 400 gab.? Nekādi citādi, kā par “geļeniekiem” viņus nosaukt mēle negrozās. Sacīsi, izlaiž jau izlaiž arī viņi kādu dienu, bet ne tāļab, ka to kūpināšanai ar trim brīvdienām nepietiek. Bet “vītinātāji”, tie šo “darba laiku” parasti nekavē, visu pusotru mēnesi, kā bija iepriekš, vienmēr sastopami ierindā.
A kur laivas, ko, Vaļera?
Iecavas upē laši būs murdus pietaisījuši
O, dīvānā p*rdēji sarosījušies, lieli un gudri tikai komentāros, bet kad kaut kas jādara nav neviena!
Tā arī nesapratu,vai tās laivas atdevis ir?
o, izrādās tie makšķernieki tādi runīgi un kašķīgi- kas to būtu domājis, šķita, ka pacietīgi klusētāji un vientuļnieki… žēl, ka ap tik mazu biedrību tik daudz neaprašānās. Nekad nav dūmu bez uguns.
nesaprašanās!
tie darītāji biedrības valdē ir vien tālab, ka “apgūstama” ir gan par licencēm saņemtā nauda, gan Zivju fonda un domes piesķirtie tūkstoši. Darītāji, biedrības biedri ir vien tādēļ, ka katru pavasari garantēti iegūstama licence ar atlaidi, bez nīkšanas rindā. Ja nebūtu tie apgūstamie desmitiem, pat simts tūkstoši un garantētās licences. tad nebūtu ne biedru un, ticamāk, arī pašas biedrības.
Šodien 22. O3. 2025 . Ir starptautiska ūdens diena. Lai veicas it visā…
Ir nācies strādāt kopā… cieņa…
Salīdzinot vadītājus- nācies strādāt ar vairākiem. Pat teh. Direktors ar 2 augstākiem diplomiem biju. Cieņa…