Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Valērijs Gabrāns: Jāpieprasa, lai vēja parku projektos tiktu iestrādāti cilvēkam un dabai labvēlīgākie risinājumi

Pēdējā laikā cilvēku uzmanības lokā nonāk informācija par valsts uzņēmumu – VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas valsts meži” sagatavotiem un dažādos valsts reģionos realizācijai virzītiem vairākiem jaudīgu vēja parku projektiem, kuros iesaistītas un zināmā mērā ieinteresētas personas jau sniedz savus skaidrojumus un mēģina kliedēt iedzīvotāju bažas par sagaidāmo ietekmi. Rakstā ir mēģināts apzināt vēja enerģijas izmantošanas motīvus un iespējamas blaknes, kas nenovēršami rodas vēja pakļaušanai cilvēka vajadzībām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viens arguments, ar ko mēģina pamatot vēja enerģijas izmantošanu, ir izdevīgums mums katram no vēja turbīnu darbības, respektīvi, elektroenerģijas cena. Taču tā nešaubīgi ir fikcija. Tādēļ, ka ar vēja enerģijas palīdzību Latvijā saražos vairāk elektrības, bet elektrība Latvijā no šī pasākuma nekļūs lētāka. Latvija caur saviem valsts uzņēmumiem saņem un pārdod elektrību biržā, bet tā nav liels spēlētājs, kas var ietekmēt biržas cenu.

Taču ir virkne faktoru no stratēģiskā viedokļa, kur šādiem valsts paspārnē esošiem elektroenerģijas avotiem ir liela nozīme. Tas ir garants ilgtspējīgam nodrošinājumam ar elektrību reģionālā un valsts līmenī. Plānoto 40-60 vai pat 120 atsevišķu dažādos reģionos izvietotu elektroenerģijas avotu esamība vairo drošības sajūtu militāri stratēģiskā plāksnē, kas pašlaik šajā nemierīgā laikā ir svarīga. Tas samazina sistēmas ievainojamību, kas neizbēgami augstāka ir viena enerģijas avota, piemēram, atomelektrostacijas gadījumā.

Taču tam pretī jāliek vides problēmas, kas mūs sagaida. Apskatīsim to, kas jau ir zināms par vēja ģeneratoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēku labsajūtu. Šīs lietas laika gaitā ir apzināts un pēc būtības neizbēgamas. Pieļaujot lielāka vai mazāka gabarīta vēja spārnu rotāciju debesīs, mums jārēķinās, ka:

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  • Izmainīsies, lielā mērā degradēsies, ierastā ainava un apkārtējā vide noteiktā, cilvēka skatā iekļautā teritorijā;
  • Vēja griesto spārnu pastāvīga mirguļošana, ko cilvēka daba uzņem kā apzinātu vai neapzinātu traucējumu. Tas ir nemiers – apdraudējums ar ko tīri fizioloģiski grūti samierināties;
  • Zemfrekvences svārstības, ko izraisa milzīga gabarīta konstrukciju rotācija arī var izraisīt nevēlamas pārmaiņas gan dzīvos organismos – cilvēkos, dzīvniekos vai augos, piem. kokos, kas sakņojas zemē, gan nedzīvos priekšmetos, piem. plaisas sienās, samērā plašā areālā ap šādām elektrostacijām. Pašlaik pieejamā informācija par šo tēmu ir nepilnīga un nav brīva no pasūtījuma;
  • Svārstības var iekustināt un nonākt rezonansē ar ģeoloģiskām struktūrām pazemē, kas var izsaukt neprognozējas reakcijas un pat katastrofas. Tāpēc nekādā gadījumā nav pieļaujama vēja ģeneratotu būvniecība karsta procesu skartās teritorijās;
  • Vēja turbīnu spārniem nereti tiek konstatēta traumējoša saskare ar putniem, kas tik īsā laikā evolūcijas ceļā nespēj pielāgoties līdz šim nebijušiem šķēršļiem gaisā. Putniem gadās letāli ieskriet pat nekustīgos elektrolīniju vados vai tiltu vantīs, kur nu vēl izvairīties no labirintā izvietotiem, kustīgiem lielgabarīta vēja spārniem. Paredzams, ka lielie plēsējputni – ērgļi, vanagi, lijas apdraudējuma dēļ metīs lielu līkumu ap šādiem biedējošiem objektiem, kas samazinās to dzīves areālu;
  • Troksnis, kas rodas vēja spārnu un gaisa saskares virsmā, vēja ģeneratoru apvidū kļūs ikdienišķs, kaut arī mainīgs atkarībā no vēja virziena un stipruma, taču vienmēr vairāk vai mazāk klātesošs jau vairāku simtu metru attālumā.

Apzinoties šis nebūšanas, mums ir opcija paļauties, ka mūsdienu zinātne un tehnoloģija jau pašlaik sniedz reālus risinājumus atsevišķām problēmām vēja parku būvniecībā un ekspluatācijā. Uz to mums ir jācer un jāpieprasa, lai iespējami cilvēkam un dabai labvēlīgākie risinājumi tiktu iestrādāti šajos projektos.

Aprakstot vēja turbīnu ietekmi un apkārtējo vidi ir vietā labs salīdzinājums ar mazajiem HESiem. Tad ar labiem nodomiem par dzirnavu dambju atjaunošanu un “savu” elektrību, nobruģēja ceļu uz elli – dabas degradāciju, OIK un kā zināms, rezultātā elektrība kļuva arvien dārgāka. Diemžēl šādiem līdzīgiem scenārijiem ir tendence atkārtoties.

Vēl viena lieta, kas tāpat ir paredzama, ka daba, ainava un vide kopumā vēja enerģijas apguvē tiks likta uz peļņas altāra. Pat tad, ja būs izgaismojušās reālas vides problēmas, vienalga veikto ieguldīju dēļ, lieta neapstāsies un turbīnas darbosies, kamēr vien tas būs ekonomiski pamatoti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Taču visam pāri ir vēl viens objektīvs apstāklis – diemžēl to elektrību ļoti vajag gan Latvijas iedzīvotājiem, kas negrib atpalikt no attīstītās Eiropas dzīves standartiem, gan pašlaik mazliet paputējušai, bet tik ļoti nepieciešamajai ražošanai. Arvien vairāk un vairāk. Nereti nākas dzirdēt, ka kaimiņi igauņi ir nodrošināti ar somu enerģiju, lietuvieši uzņem aizjūras gāzi, bet latvieši guļ un paļaujas uz citu labvēlību. Iespējams, ka šie centieni pēc “savas” elektrības ir laikā un pamatoti. Pat rēķinoties ar paredzamām problēmām, būtiski apzināties, ka šī ir valsts iniciatīva, politiski un ekonomiski pamatota ar sabiedrības interesēm. Realitātē, mēs lauku ļaudis, kas līdz šim mierā dzīvojām dabas ieskauti, būsim spiesti samierināties ar tām neērtībām ko izsauks vēja turbīnu pulki līdz šim neskartās meža un nomaļu lauku teritorijās.

Rēķinoties ar neizbēgamības apstākli, mazākā ļaunuma vadītiem, pašlaik iespējami labākais variants ir izvietot šos vairāk vai mazāk traucējošos tehniskos risinājumus valsts īpašumā esošos nomaļos meža izcirtumu masīvos. Tas Latvijai kā valstij, kam ilgtermiņā jārūpējas par savu pilsoņu vitālām nepieciešamībām, ko sniedz relatīvi droša, lokāli pieejama elektroenerģija, šajos apstākļos ir labākais risinājums. Vismaz tādā kārtā pasargāsim mūsu vienīgo jūras malu vai ar paredzamām un vēl neapzinātām problēmām neapgrūtināsim un neapdraudēsim blīvi apdzīvotu cilvēkvidi Latvijas pilsētās un ciemos.

Teksts: Valērijs Gabrāns, Bauskas novada pašvaldības vides speciālists; vides inženierzinātņu maģistrs

Foto: Latvijas Valsts meži

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (8)

  1. Paldies Valērij, ļoti izsmeļošs raksts. Tagad varētu vēl vienu tikpat izsmeļošu rakstu par siltumsūkņu ietekmi pilsētas robežās. Lai tie, kas sāk likt savām mājām siltumsūkņus, zin savus pienākumus un kaimiņu tiesības!

  2. Tiešām labs raksts.Der piezīmēt,ka normālās valstīs(pie kurām Latvija nekādi nav ierindojama) vēja parki ierīkoti saimnieciskajai darbībai neizmantojamās,reti apdzīvotās teritorijās.Nenormālajā,blīvi apdzīvotajā Latvijā kur pat uz bodi nevar aiziet neuzkāpjot kaimiņu kaķim uz astes nekādi vēja parki nav pieļaujami.

    3
    3
  3. Drīzāk ar dzirnavu dambju aizliegšanu nobruģēja ceļu uz elli – uz vēja turbīnām labākajos Latvijas mežos !

    3
    3
  4. Tā kā kungu pazīstu, un vislabakais vertejums, tad raksts labs. Pērn biju LT un redzēju iespaidīgu vēja parku. Šajā teksta būtu vērts skatīt LT iedzīvotāju viedokli…

  5. jo Latvijas valsts meziem buus iespeeja izcirst varenus kokus un guut labu pelnu

    4
    1
  6. tikai neviens nesaka cik vajag daudz betona vienai turbinai, 600 kubi ,un cik būs daudz hektāru mirušas zemes,un kas par to atbildēs.

  7. Nē un nē vēja parkiem mūsu Latvijas nazajā zemītē, kas nedos nekādu labumu vietējiem. Elektrības rēķini mazāki nepaliks.

    3
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.