Bijušais Bauskas novada domes deputāts, tagadējais Saeimas deputāts, Ingmārs Līdaka (AS) šonedēļ nonācis ļaužu mutēs ar īpaši lakonisku komentāru jautājumā par Stambulas konvenciju. Proti, intervijā LTV raidījumam “de facto”, Līdaka uz žurnālista jautājumu par to, kāpēc Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, atbildēja pavisam lakoniski: “Tāpēc, ka man tā gribas.
I.Līdaka “Bauskas Dzīvei” atzīst, ka nevajadzējis tik strupi atcirst žurnālistam, kurš vēlējies, lai viņam vienā teikumā izklāsta, kāpēc jādenonsē tā saucamā Stambulas konvencija.
“Esmu pieradis pie televīzijas kamerām, bet šī bija mazs “verķītis”, kuru turošā roka aizsedza taujātāja seju. Kārtējais sociālo tīklu aktīvists… Un pēc sešu stundu apliešanas ar samazgām tā saucamajās debatēs, kad jūties kā PSRS, kur bija tikai viena absolūta patiesība, ir teju neiespējami vienā teikumā pateikt, ka aiz katra “tāpēc, ka man tā gribas”, ir “tāpēc, ka man negribas”…” teic I. Līdaka.
Viņš atzīmē, ka “Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” idejiski pašam ir pilnībā pieņemama, taču, ieklausoties cik dažādi tiek tulkoti daži termini un domas, piezogas pārliecība, ka starp visnotaļ apjomīgā teksta rindām slēpjas interpretācijas draudi.
“Man ļoti negribas, lai Latvijā vienmēr tik ļoti respektētie Eiropas konsultanti, uzraugi un padomdevēji “rekomendētu” veikt un ieviest pie mums to, kas man nav pieņemams, atsaucoties uz šo dokumentu, kuru viņi tulko citādāk.
Piemēram! Man ļoti negribas, lai daudz apspriestais termins “sociālais dzimums” gala beigās izrādītos ļoti plašs un paģērētu vienmēr akceptēt to “lomu”, ko cilvēks izdomājis sabiedrībā “spēlēt”. Vienkārši – kas cilvēks jūtas, tas viņš ir…
Man ļoti negribas, lai normas par dzimumaudzināšanu noved pie tā, ka vēl nenobriedušiem skolnieciņiem ar izsmeļošu atšķirību skaidrojumu, tiek kā uz paplātes pasniegts viss tā dēvēto “dzimumu” klāsts. Izvēlies, kuru gribi! Tev ir visas tiesības!
Man ļoti negribas, lai reiz, caur “stereotipu dzimumu lomu jautājumos” izskaušanas prizmu, ar nicinājumu kāds sāktu raudzīties uz manu ģimeni, kurā tās lomas ir! Bet man ģimenē tā pieņemts, ka, kamēr skaldu malku, vai “ķīlēju” pļaujmašīnu, sieva mazgā traukus. Un mazliet tā kā bail sievai piedāvāt mūsdienīgāku darba dalīšanas variantu… Protams, traukus jau reizēm nomazgāju…
Un kaut kā bail arī atmest stereotipus un mirklīti nepagaidīt, ja tuvojas cienījamā deputāte Irma Kalniņa, lai atvērtu smago Saeimas durvju vērtnes un uzsmaidot palaistu viņu pa priekšu … Ne jau tāpēc, ka viņai nebūtu spēka durvis atvērt.
Šķiet, Rīgas kastītēs dzīvojošie Stambulas konvencijā redz kaut kādu risinājumu tam, kā tikt skaidrībā, kurš kurā dienā veiks vienīgo smago uzdevumu – ieslēgt trauku mazgājamo mašīnu… Apkarojot dzimuma lomu sadalījuma stereotipus.
Jā! Un kā tad tur var sanākt?! Varbūt no visas šīs stereotipu izskaušanas izrietēs, ka sievietei ziedus dāvāt arī būs grēks? Šo perspektīvu akceptēju! (protams, joks!)
Un, visbeidzot, Saeimas debatēs kā šausmīgs tika aprakstīts gadījums, kad kaimiņiene priecīgi iesaukusies – “Kāda jums jauka meitiņa!”, ieraugot zīdaini rozā ratiņos un rozā biksītēs… “Bet man taču ir puika!”. Patiešām šausmīgi!” savā viedoklī dalās I. Līdaka.
Viņš norāda, ka laikā, kad pašam veidojās uzskati par to, kas labi, kas slikti, par Stambulas konvenciju vēl neviens pat nenojauta, bet izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā vardarbība pret sievieti, pret māti, pret vājāko nekādi netika akceptēta un netiek akceptēta arī tagad.
“Vardarbība pret sievieti un, vēl jo vairāk, bērnu, ir nevis stereotipu izraisīta problēma, bet gan uzvedības pataloģija, pret kuru tā arī jāattiecas. Neiecietīgi! No kaimiņu un tuvinieku puses. Ar policijas un tiesas bardzību, jo cilvēks saprātīgais izsenis ir saudzējis vājāko. Pat akmens laikmeta mednieki vairījās medīt dzīvnieku māti ar mazuli. Bez konvencijām un pat likumiem! Ir pagājuši gadu tūkstoši, kāpēc mums tagad meklēt jaunus likumus un konvencijas, lai runātu par pašsaprotamām lietām? Kāpēc? Varbūt tāpēc, lai mūs modri uzraudzītu mums sveši, “zinoši” eksperti?! Ne jau par velti…
Protams, ja Konvencijas būtība tik tiešām ir rūpes par sievietes un bērnu drošību. Un man ļoti negribas domāt, ka tā ir kārtējā naudas “kāšana” bezjēdzīgu semināru un konferenču rīkošanai – sievietēm. Un ne jau varmākām vīriešiem, kuri savas “ konferences” joprojām rīkos pulksten 9.55 pie šņabja bodes. Ja policija nestrādās bargi.
Ja man kāds saka, ka vispār jau Stambulas konvencijā gandrīz viss ir “okei”, tik pāris teikumi par sociālo dzimti un izglītību tādi šaubīgi, tad redziet, ja saujā putraimu iebirušas dažas peļu spiriņas, man šī putra nešķiet garda,” saka I. Līdaka.
Viņš šajās dienās saņem daudz zvanu, vēstuļu un īsziņu. Pašam neticas – pārsvarā ar pārmetumiem, kāpēc atbalstījis Valsts prezidenta ierosmi lemšanu uzticēt nākošajai Saeimai?
“Jūtos kā starp dzirnakmeņiem, bet es ļoti negribu, lai šodien sabiedrība sašķeļas par jautājumu, kurš ir tik neskaidrs, diskutabls un atrisināms mierīgā ceļā. Šis nu patiesi nav īstais brīdis! Un jāsaprot, ka drīz Doma laukums var pildīties ar citādi domājošiem ļaudīm… Arī viņu ir daudz! Un saprotiet, ka dažāds viedoklis ģimenē par Stambulas konvenciju nedrīkst kļūt par pamatu strīdiem (un kur nu vēl vardarbībai). Viss! Nomierināmies! Paspiežam viens otram roku! Viens viedoklis un taisnība ir Krievijā un pie “Baķkas” Baltkrievijā! Un ar to pietiek! Mums visiem jāpaliek draugiem! Tāpēc, ka es tā gribu!
Kas man bija jāsaka LTV žurnālistam? Jāpastāsta (gan ne vienā teikumā), ka daudzajos priekšvēlēšanu braucienos pa Latviju es un mani kolēģi pārliecinājāmies, ka cilvēkiem Stambulas konvencijas jautājums ir būtisks un mūsu atbalstītāji vēlas no mums sagaidīt, lai šis dokuments Latvijā netiktu ratificēts. Mēs arī to apsolījām. Pretēji mūsu balsojumam, ratifikācija notika. Kad tika piedāvāts pievienoties lēmumam par tās denonsēšanu, mēs piekritām, jo nevis “tāpēc, ka es tā gribu”, bet tāpēc, ka “viņi tā grib”. Solījumus pildīt nekad nav viegli…” tā I. Līdaka.
